Atšķirības starp "Zehren" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Zehren''' (latv. ''Cēre'') - [[muiža]] Tukuma apriņķī. | '''Zehren''' (latv. ''Cēre'') - [[muiža]] Tukuma apriņķī. | ||
| − | Avotos minēta kopš 1352. gada, kad šīs zemes [[Vācu ordenis|Ordenis]] [[Lēnis|izlēņoja]] kādam Henriham no Rīgas (''Henricus de Riga''). bet 1400. gadā šo 4 [[Arkls|arklus]] lielo lēni saņēma kāds Henrihs Bladinks (šķiet, abi lēņa vīri bijuši vietējas, izcelsmes). Sākotnējais muižas centra un kungu nama būvēšanas laiks nav zināms, taču ap 1860. gadu pēc arhitekta T.Zeilera projekta tika veikta esošās ēkas modernizācija, kā arī tā papildināta ar divstāvu piebūvi. 1912. gadā Cēres muižai bija 1022 ha zemes, Baltklāvu un Liliju pusmuižas, 19 zemnieku sētas, krogs, vējdzirnavas, pienotava un siernīca, [[darvas dedzinātava]]. 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju, kungu namā iervācās [[Pagasts|pagasta]] [[izpildkomiteja]]. 1920. gadā muižas [[Agrārreforma Latvijā|nacionalizācija]] tika veikta otru reizi, zemi sadalot jaunsaimniecībās, bet kungu māju 1921. gadā piešķīra pagasta skolai (kungu ēka pārbūvēta 1941. gadā). Pārējās muižas centra ēkās ierīkoja pastu un telefona centrāli, tur atradās arī Cēres piensaimnieku biedrība "Spēks" un Mazsaimnieku veicināšanas biedrības [[kooperatīvs]] "Palīgs", Lauksaimniecības sabiedrība, Cēres Savstarpējās apdrošināšanas biedrība, Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Cēres nodaļa, aizsargu pulka nodaļas štābs, [[Mazpulks|mazupulka]] un [[Aizsardzes|aizsardžu]] telpas. | + | Avotos minēta kopš 1352. gada, kad šīs zemes [[Vācu ordenis|Ordenis]] [[Lēnis|izlēņoja]] kādam Henriham no Rīgas (''Henricus de Riga''). bet 1400. gadā šo 4 [[Arkls|arklus]] lielo lēni saņēma kāds Henrihs Bladinks (šķiet, abi lēņa vīri bijuši vietējas, izcelsmes). Īpašnieki: [[Altenboki|fon Altenboku]] dzimta (1492-1658); [[Funki|fon Funku]], [[Rapi|fon Rapu]], [[Šilingi|fon Šilingu]], [[Heikingi|fon Heikingu]] un [[Hāni|fon Hānu]] dzimtas. Pēdējie muižas īpašnieki no 1883. līdz 1920. gadam bija [[Kniges|fon Kniges]]. |
| + | |||
| + | Sākotnējais muižas centra un kungu nama būvēšanas laiks nav zināms, taču ap 1860. gadu pēc arhitekta T.Zeilera projekta tika veikta esošās ēkas modernizācija klasicisma stilā, kā arī tā papildināta ar divstāvu piebūvi. 1912. gadā Cēres muižai bija 1022 ha zemes, Baltklāvu un Liliju pusmuižas, 19 zemnieku sētas, krogs, vējdzirnavas, pienotava un siernīca, [[darvas dedzinātava]]. 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju, kungu namā iervācās [[Pagasts|pagasta]] [[izpildkomiteja]]. 1920. gadā muižas [[Agrārreforma Latvijā|nacionalizācija]] tika veikta otru reizi, zemi sadalot jaunsaimniecībās, bet kungu māju 1921. gadā piešķīra pagasta skolai (kungu ēka pārbūvēta 1941. gadā). Pārējās muižas centra ēkās ierīkoja pastu un telefona centrāli, tur atradās arī Cēres piensaimnieku biedrība "Spēks" un Mazsaimnieku veicināšanas biedrības [[kooperatīvs]] "Palīgs", Lauksaimniecības sabiedrība, Cēres Savstarpējās apdrošināšanas biedrība, Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Cēres nodaļa, aizsargu pulka nodaļas štābs, [[Mazpulks|mazupulka]] un [[Aizsardzes|aizsardžu]] telpas. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 6. augusts, plkst. 17.15
Zehren (latv. Cēre) - muiža Tukuma apriņķī.
Avotos minēta kopš 1352. gada, kad šīs zemes Ordenis izlēņoja kādam Henriham no Rīgas (Henricus de Riga). bet 1400. gadā šo 4 arklus lielo lēni saņēma kāds Henrihs Bladinks (šķiet, abi lēņa vīri bijuši vietējas, izcelsmes). Īpašnieki: fon Altenboku dzimta (1492-1658); fon Funku, fon Rapu, fon Šilingu, fon Heikingu un fon Hānu dzimtas. Pēdējie muižas īpašnieki no 1883. līdz 1920. gadam bija fon Kniges.
Sākotnējais muižas centra un kungu nama būvēšanas laiks nav zināms, taču ap 1860. gadu pēc arhitekta T.Zeilera projekta tika veikta esošās ēkas modernizācija klasicisma stilā, kā arī tā papildināta ar divstāvu piebūvi. 1912. gadā Cēres muižai bija 1022 ha zemes, Baltklāvu un Liliju pusmuižas, 19 zemnieku sētas, krogs, vējdzirnavas, pienotava un siernīca, darvas dedzinātava. 1919. gada 16. janvārī LSPR varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju, kungu namā iervācās pagasta izpildkomiteja. 1920. gadā muižas nacionalizācija tika veikta otru reizi, zemi sadalot jaunsaimniecībās, bet kungu māju 1921. gadā piešķīra pagasta skolai (kungu ēka pārbūvēta 1941. gadā). Pārējās muižas centra ēkās ierīkoja pastu un telefona centrāli, tur atradās arī Cēres piensaimnieku biedrība "Spēks" un Mazsaimnieku veicināšanas biedrības kooperatīvs "Palīgs", Lauksaimniecības sabiedrība, Cēres Savstarpējās apdrošināšanas biedrība, Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Cēres nodaļa, aizsargu pulka nodaļas štābs, mazupulka un aizsardžu telpas.
Literatūra par šo tēmu
- Ozola Agrita. Muižu stāsti : izstādes katalogs. - Tukuma muzejs: Tukums, 2009., 38.-45. lpp. ISBN 978-0034-8036-1-1
