Atšķirības starp "Taube Erihs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Erich_Taube.jpeg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Erich_Taube.jpeg|right|thumb|200px|]] | ||
[[Attēls:Taube von und Baron Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Taube von und Baron Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Erihs fon Taube''' (''Erich von Taube'', 1900-1978) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, kareivis, | + | '''Erihs fon Taube''' (''Erich von Taube'', 1900-1978) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, kareivis, LKo kavalieris. |
Dzimis 1900. gada 31. decembrī Rīgā, Nikolaja Taubes ģimenē. | Dzimis 1900. gada 31. decembrī Rīgā, Nikolaja Taubes ģimenē. | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 20. decembris, plkst. 19.19
Erihs fon Taube (Erich von Taube, 1900-1978) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKo kavalieris.
Dzimis 1900. gada 31. decembrī Rīgā, Nikolaja Taubes ģimenē.
1918. gada 18. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā), Trieciena rotā. Piedalījies Inčukalna kaujā, Kurzemes aizstāvēšanā, Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Kurzemes artilērijas pulkā, seržants. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.231) par to, ka 1920. gada 20. janvārī pie Rēzeknes tikai pateicoties Taubes darbībai un drosmei tā baterija spēja izturēt pretinieka uzbrukumu. līdz 2. Ventspils kājnieku pulks pārgāja prettriecienā. Atvaļināts 1921. gada 30. novembrī.
Dzīvojis Rīgā, iztiku pelnījis, strādājot tirdzniecības uzņēmumā "J. Redlihs". 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris 1978. gada 20. septembrī Ķīlē (Kiel).
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 516. lpp.
