Atšķirības starp "Muftijs" versijām

Pašreizējā versija, 2018. gada 29. janvāris, plkst. 18.42

Muftijs (ar. مفتي‎- muftī - "[patiesā viedokļa] paudējs") - sunnītu islamā augstākā līmeņa teoloģijas un tiesību eksperts, kurš, vadoties no šariata un sunnas, deva atzinumu strīdīgos tiesību jautājumos. Darbojās kopā ar kadiju. Kā pienākumu pildītāja tiesā amats tika ieviests Osmanu impērijā XVI gs.: 1517. gadā osmanu sultāns pasludināja sevi par kalīfu un sāka provincēs iecelt muftijus kā savas garīgās varas pārstāvjus ar tiesībām izsludināt fatvu.

Lielmuftijs (ar. المفتين كبير – kabīru-l-muftīn) – reliģisko likumdevēju vadītājs.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 182. lpp.

• Harald Motzki. Religiöse Ratgebung im Islam. Entstehung, Bedeutung und Praxis des muftī und der fatwā. // Zeitschrift für Religionswissenschaft (ZfR) 94 (1), S. 3ff
• Harald Motzki. Die Anfänge der islamischen Jurisprudenz. Ihre Entwicklung in Mekka bis zur Mitte des 2./8. Jahrhunderts. Bd. L,2. - Franz Steiner: Stuttgart, 1991, ISBN 3-515-05433-2

Resursi internetā par šo tēmu

• Kleinhofa I., Taivans L. No arābu valodas aizgūto terminu latviskošana un lietojums. // Latvijas Universitātes raksti. 2016, 813. sēj. Orientālistika. 112.–126. lpp.