Atšķirības starp "Tranzē" versijām
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* Dzelzavas-Ērgļu atzars (''von Transehe a.d.H. Selsau-Erlaa'') | * Dzelzavas-Ērgļu atzars (''von Transehe a.d.H. Selsau-Erlaa'') | ||
| − | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, Vidzemes [[landrāts]] un dzimtbūšanas atcelšanas komisijas loceklis Krls fon Tranzē-Rozeneks (''Carl Otto von Transehe-Roseneck'', 1761-1837); zinātnieks, ornitoloģijas aizsācījs Baltijā Nikolajs fon Tranzē (''Nikolai Heinrich von Transehe''; 1886-1969); vēsturnieks, [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s korespondētājloceklis Astafs fon Tranzē-Rozeneks (''Alexander Georg Astaf von Transehe-Roseneck''; 1865-1946); mākslas zinātnieks, kolekcionārs un mecenāts, Rīgas pilsētas mākslas muzeja kolekcijas pamatlicējs Pauls fon Tranzē-Rozeneks (''Paul Gustav Viktor von Transehe-Roseneck''; 1853-1928); jurists, Krievijas impērijas Senāta senators un valsts slepenpadomnieks Edvards fon Tranzē-Rozeneks (''Eduard Friedrich Alwil Rembert Rudolf von Transehe-Roseneck'', kr. ''Рудольф Рудольфович фон-Транзеге'', 1858-1928) | + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, Vidzemes [[landrāts]] un dzimtbūšanas atcelšanas komisijas loceklis Krls fon Tranzē-Rozeneks (''Carl Otto von Transehe-Roseneck'', 1761-1837); zinātnieks, ornitoloģijas aizsācījs Baltijā Nikolajs fon Tranzē (''Nikolai Heinrich von Transehe''; 1886-1969); vēsturnieks, [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s korespondētājloceklis Astafs fon Tranzē-Rozeneks (''Alexander Georg Astaf von Transehe-Roseneck''; 1865-1946); mākslas zinātnieks, kolekcionārs un mecenāts, Rīgas pilsētas mākslas muzeja kolekcijas pamatlicējs Pauls fon Tranzē-Rozeneks (''Paul Gustav Viktor von Transehe-Roseneck''; 1853-1928); jurists, Krievijas impērijas Senāta senators un valsts slepenpadomnieks Edvards fon Tranzē-Rozeneks (''Eduard Friedrich Alwil Rembert Rudolf von Transehe-Roseneck'', kr. ''Рудольф Рудольфович фон-Транзеге'', 1858-1928). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimta valdījumā bijušas: Dzelzavas (''Selsau''), Kroņmuiža (''Kronenhof''), Vecvāles (''Sackenhof''), Ērgļu pilsmuiža (''Schloß Erlaa''), Jaungulbenes (''Neu-Schwanenburg''), Augulienas (''Roseneck''), Jaunbrenguļu (''Neu-Wrangelshof''), Ozolu (''Ohselshof''), Lamberta (''Lambsdorfshof''), Lēdmanes (''Ledmannshof''), Jaunelkšņu (''Elkendorf''), Biksējas (''Wilkenpahlen''), Olu (''Ohlenhof''), Cempmuiža (''Zempen''), Alsviķu (''Alswig''), Tūjas (''Kragenhof''), Nēķenu (''Nötkenshof''), Rēzakas (''Rehsack''), Karvas (''Korwenhof''), Liezēres (''Lösern''), Veclaicenes (''Alt-Laitzen''), Taurupes (''Taurup''), Vatrānes (''Dunsberg''), Jumurdas (''Jummardehn'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimta valdījumā bijušas: Dzelzavas (''Selsau''), Kroņmuiža (''Kronenhof''), Vecvāles (''Sackenhof''), Ērgļu pilsmuiža (''Schloß Erlaa''), Jaungulbenes (''Neu-Schwanenburg''), Augulienas (''Roseneck''), Jaunbrenguļu (''Neu-Wrangelshof''), Ozolu (''Ohselshof''), Lamberta (''Lambsdorfshof''), Lēdmanes (''Ledmannshof''), Jaunelkšņu (''Elkendorf''), Biksējas (''Wilkenpahlen''), Olu (''Ohlenhof''), Cempmuiža (''Zempen''), Alsviķu (''Alswig''), Tūjas (''Kragenhof''), Nēķenu (''Nötkenshof''), Rēzakas (''Rehsack''), Karvas (''Korwenhof''), Liezēres (''Lösern''), Veclaicenes (''Alt-Laitzen''), Taurupes (''Taurup''), Vatrānes (''Dunsberg''), Jumurdas (''Jummardehn'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 10. februāris, plkst. 14.56
fon Tranzē (von Transehe, kr. фон Транзе) - flāmu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Zviedrijā un Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.
Dzimtas aizsācējs ir flāmu luterāņu mācītājs Matiass Tranzē (?-1558). kurš ieradies Kurzemē XVI. gs. vidū. Dižciltīgo kārtā dzimta iecelta tā mazdēlu laikā, kad Joahims Tranzē (Transehe von Roseneck, 1589–1615) par izcilo militāro dienestu Zviedrijas karaļa armijā 1641. gadā saņēma dižciltīgā statusu, pēc precībām ar Magdalēnu Rozeneku papildināja savu uzvārdu, izveidojot Tranzē-Rozeneku atzaru, savukārt Valeriuss Tranzē (Valerius von Transehe, 1596-1669), kas kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālrevidentu, 1663. gadā saņēma dižciltīgā statusu, turpinot dzimtas pamatlīniju. Savukārt tā sadalījās divos atzaros:
- Vecvāles-Brenguļu atzars (von Transehe a.d.H. Sackenhof-Neu-Wrangelhof)
- Dzelzavas-Ērgļu atzars (von Transehe a.d.H. Selsau-Erlaa)
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, Vidzemes landrāts un dzimtbūšanas atcelšanas komisijas loceklis Krls fon Tranzē-Rozeneks (Carl Otto von Transehe-Roseneck, 1761-1837); zinātnieks, ornitoloģijas aizsācījs Baltijā Nikolajs fon Tranzē (Nikolai Heinrich von Transehe; 1886-1969); vēsturnieks, Kurzemes literatūras un mākslas biedrības korespondētājloceklis Astafs fon Tranzē-Rozeneks (Alexander Georg Astaf von Transehe-Roseneck; 1865-1946); mākslas zinātnieks, kolekcionārs un mecenāts, Rīgas pilsētas mākslas muzeja kolekcijas pamatlicējs Pauls fon Tranzē-Rozeneks (Paul Gustav Viktor von Transehe-Roseneck; 1853-1928); jurists, Krievijas impērijas Senāta senators un valsts slepenpadomnieks Edvards fon Tranzē-Rozeneks (Eduard Friedrich Alwil Rembert Rudolf von Transehe-Roseneck, kr. Рудольф Рудольфович фон-Транзеге, 1858-1928).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimta valdījumā bijušas: Dzelzavas (Selsau), Kroņmuiža (Kronenhof), Vecvāles (Sackenhof), Ērgļu pilsmuiža (Schloß Erlaa), Jaungulbenes (Neu-Schwanenburg), Augulienas (Roseneck), Jaunbrenguļu (Neu-Wrangelshof), Ozolu (Ohselshof), Lamberta (Lambsdorfshof), Lēdmanes (Ledmannshof), Jaunelkšņu (Elkendorf), Biksējas (Wilkenpahlen), Olu (Ohlenhof), Cempmuiža (Zempen), Alsviķu (Alswig), Tūjas (Kragenhof), Nēķenu (Nötkenshof), Rēzakas (Rehsack), Karvas (Korwenhof), Liezēres (Lösern), Veclaicenes (Alt-Laitzen), Taurupes (Taurup), Vatrānes (Dunsberg), Jumurdas (Jummardehn) u.c. muižas.
