Atšķirības starp "Tiškeviči" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Tyszkiewicz Graf Wappen.png|right|thumb|250px|grāfi]]
 
[[Attēls:Tyszkiewicz Graf Wappen.png|right|thumb|250px|grāfi]]
'''Tiškeviči''' (''Tyszkiewicz'', kr. ''фон Тризна-Карп'') - sena [[bruņniecība]]s dzimta Polijā, Lietuvā, baltkrievu zemēs, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.  
+
'''Tiškeviči''' (''Tyszkiewicz'', kr. ''фон Тризна-Карп'') - sena [[bruņniecība]]s dzimta Polijā, Lietuvā, baltkrievu zemēs, un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.  
  
 
Saskaņā ar leģendu, dzimtas aizsācējs ir [[bajārs]] Tiška (''Тышко'', 1452-1501), kurš bijis Lietuvas lielkņaza Kazimira IV vasalis, saņēmis lēņus Žitomiras un Ovručas apkārtnē. Tā dēls Bazils Tiškovičs (?-1571) Livonijas kara laikā bija Podlases (1558-1569) un Smoļenskas [[vaivads]] (no 1569), 1569. gadā ieguva Logoiskas un Berdičevas [[Grāfs|grāfu]] titulu un turpmāk saucās Tiškeviči. 1841. gadā tie, līdz ar citām [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] bruņniecības dzimtām, ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].
 
Saskaņā ar leģendu, dzimtas aizsācējs ir [[bajārs]] Tiška (''Тышко'', 1452-1501), kurš bijis Lietuvas lielkņaza Kazimira IV vasalis, saņēmis lēņus Žitomiras un Ovručas apkārtnē. Tā dēls Bazils Tiškovičs (?-1571) Livonijas kara laikā bija Podlases (1558-1569) un Smoļenskas [[vaivads]] (no 1569), 1569. gadā ieguva Logoiskas un Berdičevas [[Grāfs|grāfu]] titulu un turpmāk saucās Tiškeviči. 1841. gadā tie, līdz ar citām [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] bruņniecības dzimtām, ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Versija, kas saglabāta 2018. gada 17. februāris, plkst. 06.52

grāfi

Tiškeviči (Tyszkiewicz, kr. фон Тризна-Карп) - sena bruņniecības dzimta Polijā, Lietuvā, baltkrievu zemēs, un Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.

Saskaņā ar leģendu, dzimtas aizsācējs ir bajārs Tiška (Тышко, 1452-1501), kurš bijis Lietuvas lielkņaza Kazimira IV vasalis, saņēmis lēņus Žitomiras un Ovručas apkārtnē. Tā dēls Bazils Tiškovičs (?-1571) Livonijas kara laikā bija Podlases (1558-1569) un Smoļenskas vaivads (no 1569), 1569. gadā ieguva Logoiskas un Berdičevas grāfu titulu un turpmāk saucās Tiškeviči. 1841. gadā tie, līdz ar citām Piltenes apgabala bruņniecības dzimtām, ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.