Veseli: Atšķirības starp versijām

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma
mNav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Wessel reichs Wappen.png|right|thumb|250px|Zviedrijas Veseli]]
[[Attēls:Wessel reichs Wappen.png|right|thumb|250px|]]
[[Attēls:Wessel reichs Wappen.png|right|thumb|250px|Zviedrijas Veseli]]
[[Attēls:Wessel reichs Wappen.png|right|thumb|250px|]]
'''fon Veseli''' (vc. ''von Wessel'', kr. ''фон Весель'') - atkarībā no konteksta, divas, savstarpēji neradniecīgas muižniecības dzimtas Kurzemē un Vidzemē.
'''fon Veseli''' (vc. ''von Wessel'', kr. ''фон Весель'') - atkarībā no konteksta, divas, savstarpēji neradniecīgas muižniecības dzimtas Kurzemē un Vidzemē.



Versija, kas saglabāta 2018. gada 20. aprīlis, plkst. 19.14

fon Veseli (vc. von Wessel, kr. фон Весель) - atkarībā no konteksta, divas, savstarpēji neradniecīgas muižniecības dzimtas Kurzemē un Vidzemē.

fon Veseli (vc. von Wessel, kr. фон Весель) – holandiešu izcelsmes muižniecības dzimta Zviedrijā un Norvēģijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir holandiešu jūrnieks Jans Vesels (Jan Wessel, ?-?), kurš uzņemts Tronheimas pilsonībā ap 1620. gadu. Viņa dēls Heinrihs Vesels (Henriks Jansen Wessel, ?-1682) 1646. gadā saņēma pilsonību Bergenā, bet tā dēls Jans Vesels (Jan Wessel, 1646-1716) bija Ringves muižas īpašnieks un Tronheimas rātskungs. No viņa 18 bērniem viceadmirālis Peter Wessel (1691-1720), 1716. gadā dika iecelts bruņinieka kārtā, bet viceadmirālis Kaspars Vesels (Caspar Wessel, 1693-1768) 1720. gadā saņēma dižciltību, turpmāk lietojot uzvārdā "fon" – von Wessel. Baltijas līnijas aizsācējs Heinrihs fon Vesels (Henrik von Wessel, ?-?) 1707. gadā stājās Krievijas impērijas kara flotes dienestā. 1788. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas dižciltīgajiem.

fon Veseli no Dzeldes (vc. von Wessel a.d.H. Dselden, kr. фон Весель из Дзельда) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā ieradušies kā Ordeņa vasaļi XVI gs. otrajā pusē, kā pamatlēni saņemot Lieldzeldes muižu (Groß-Dselden).

Resursi internetā par šo tēmu