Atšķirības starp "Pristavs" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Pirmo reizi amats pieminēts [[Novgorodas republika|Novgorodas pilsētrepublikā]] (1136.-1478.) kā tiesu un policejisko funkciju amatpersona ar visai plašām pilnvarām. Līdz XVIII gs. uzraudzības dienesta amatpersona, kas pildīja kārtības un likumības uzrauga funkcijas, izsauca (nogādāja) personas uz [[Lielkņazs|lielkņaza]] vai [[Cars|cara]] tiesu. No 1782. gada - policijas dienesta amatpersona pilsētās, bet no 1837. gada arī ārpus pilsētām [[Stana|stanās]] ([[stanas pristavs]] - ''становой пристав''), kuru amatā apstiprināja [[gubernators]] no vietējās [[muižniecība]]s izvirzītiem kandidātiem. Pildīja [[zemes tiesa]]s [[Ispravņiks|ispravņika]] rīkojumus (no 1862. gada - apriņķa policijas pārvaldei). Policijas ''pristava'' kompetencē bija policijas vara noteiktā pilsētas vai [[Apriņķis|apriņķa]] teritorijas iecirknī (kopš 1878. gada tā pakļautībā bija vairāki policijas [[Uradņiks|uradņiki]]). | Pirmo reizi amats pieminēts [[Novgorodas republika|Novgorodas pilsētrepublikā]] (1136.-1478.) kā tiesu un policejisko funkciju amatpersona ar visai plašām pilnvarām. Līdz XVIII gs. uzraudzības dienesta amatpersona, kas pildīja kārtības un likumības uzrauga funkcijas, izsauca (nogādāja) personas uz [[Lielkņazs|lielkņaza]] vai [[Cars|cara]] tiesu. No 1782. gada - policijas dienesta amatpersona pilsētās, bet no 1837. gada arī ārpus pilsētām [[Stana|stanās]] ([[stanas pristavs]] - ''становой пристав''), kuru amatā apstiprināja [[gubernators]] no vietējās [[muižniecība]]s izvirzītiem kandidātiem. Pildīja [[zemes tiesa]]s [[Ispravņiks|ispravņika]] rīkojumus (no 1862. gada - apriņķa policijas pārvaldei). Policijas ''pristava'' kompetencē bija policijas vara noteiktā pilsētas vai [[Apriņķis|apriņķa]] teritorijas iecirknī (kopš 1878. gada tā pakļautībā bija vairāki policijas [[Uradņiks|uradņiki]]). | ||
| − | + | '''Tiesu pristava''' (''судебный пристав'') uzdevumos ietilpa pušu aicināšana (nogādāšana) uz tiesu, pavēstu izsūtīšana un spriedumu izpildīšana. | |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 4. novembris, plkst. 10.28
Pristavs (kr. пристав, vc. Fleckenvorsteher) - uzraudzības un tiesas dienesta senkrievu kņazistēs un Maskavas caristē. Vēlāk vēlāk policijas un tiesu darbinieks, augsta policijas dienesta amatpersona - nodaļas vadītājs, - Krievijas impērijā līdz 1917. gadam.
Pirmo reizi amats pieminēts Novgorodas pilsētrepublikā (1136.-1478.) kā tiesu un policejisko funkciju amatpersona ar visai plašām pilnvarām. Līdz XVIII gs. uzraudzības dienesta amatpersona, kas pildīja kārtības un likumības uzrauga funkcijas, izsauca (nogādāja) personas uz lielkņaza vai cara tiesu. No 1782. gada - policijas dienesta amatpersona pilsētās, bet no 1837. gada arī ārpus pilsētām stanās (stanas pristavs - становой пристав), kuru amatā apstiprināja gubernators no vietējās muižniecības izvirzītiem kandidātiem. Pildīja zemes tiesas ispravņika rīkojumus (no 1862. gada - apriņķa policijas pārvaldei). Policijas pristava kompetencē bija policijas vara noteiktā pilsētas vai apriņķa teritorijas iecirknī (kopš 1878. gada tā pakļautībā bija vairāki policijas uradņiki).
Tiesu pristava (судебный пристав) uzdevumos ietilpa pušu aicināšana (nogādāšana) uz tiesu, pavēstu izsūtīšana un spriedumu izpildīšana.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 114. lpp.
