Atšķirības starp "Metoiki" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Metoiki''' (no gr. ''metoikoi'' - pārceļotāji) - [[Senās Atēnas|Atēnās]] tā dēvēja nepilsoņus, kuri bija apmetušies uz dzīvi kādā no Senās Grieķijas [[Polisa|polisām]] (arī vienas | + | '''Metoiki''' (no gr. ''metoikoi'' - pārceļotāji) - [[Senās Atēnas|Atēnās]] tā dēvēja nepilsoņus, kuri bija apmetušies uz dzīvi kādā no Senās Grieķijas [[Polisa|polisām]] (arī vienas polisas pilsoņi, kas dzīvoja citā polisā), vai arī brīvībā atlaisti [[vergi]]. Par tiesībām dzivot polisā, baudot tās aizsardzību (personīgās brīvības un mantas neaizskaramību), metoiki maksāja nodokli (gr. ''metoikion'') un pildīja karadienestu, taču nedrīkstēja iegūt privātīpašumā zemi. Politiskās tiesības tiem nebija, tiesas procesā metoiku pārstāvēja kāds no pilsoņiem. Bija aizliegtas laulības starp pilsoņiem un metoikiem. Par īpašiem nopelniem metoiks varēja kļūt par pilsoni. |
==== Literatūra ==== | ==== Literatūra ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 3. decembris, plkst. 20.13
Metoiki (no gr. metoikoi - pārceļotāji) - Atēnās tā dēvēja nepilsoņus, kuri bija apmetušies uz dzīvi kādā no Senās Grieķijas polisām (arī vienas polisas pilsoņi, kas dzīvoja citā polisā), vai arī brīvībā atlaisti vergi. Par tiesībām dzivot polisā, baudot tās aizsardzību (personīgās brīvības un mantas neaizskaramību), metoiki maksāja nodokli (gr. metoikion) un pildīja karadienestu, taču nedrīkstēja iegūt privātīpašumā zemi. Politiskās tiesības tiem nebija, tiesas procesā metoiku pārstāvēja kāds no pilsoņiem. Bija aizliegtas laulības starp pilsoņiem un metoikiem. Par īpašiem nopelniem metoiks varēja kļūt par pilsoni.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 8. lpp.
- Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.
