Atšķirības starp "Brimmera-Borkovska kabinets" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors [[Borkovskis Oskars Emils|O.Borkovskis]] (''Oskar Borlcowsky, Borkowsky'') | * ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors [[Borkovskis Oskars Emils|O.Borkovskis]] (''Oskar Borlcowsky, Borkowsky'') | ||
* finanšu ministrs, apsardzības ministra v.i. - banķieris, Latviešu strēlnieku bataljonu organizētājs [[Seskovs Juris|Juris Seskovs]] | * finanšu ministrs, apsardzības ministra v.i. - banķieris, Latviešu strēlnieku bataljonu organizētājs [[Seskovs Juris|Juris Seskovs]] | ||
| − | * tieslietu ministrs - Dr. | + | * tieslietu ministrs - Dr. Pauls Sokolovskis |
| − | * ārlietu ministrs | + | * ārlietu ministrs Heinrihs fon Brimmers ([[Vācbaltu reformu partija]]) |
| − | * zemkopības ministrs - | + | * zemkopības ministrs - Krišjānis Sleinis |
| − | * apgaismošanas ministrs - luterāņu mācītājs J.Kupčs | + | * apgaismošanas ministrs - luterāņu mācītājs J. Kupčs |
| + | * tirdzniecības un rūpniecības ministrs - Valters Iršiks | ||
u.c. | u.c. | ||
Jaunā valdība praktiski nemainīja likumdošanu un turpināja iepriekšējā kabineta darbu, tikai 29. aprīļa sēdē pieņēma lēmumu atlaist K.Ulmaņa valdības ministrus. Bez tam aizliedza kreiso "Strādnieku Avīzi" un labēji nacionālistisko "Latvijas Sargu". | Jaunā valdība praktiski nemainīja likumdošanu un turpināja iepriekšējā kabineta darbu, tikai 29. aprīļa sēdē pieņēma lēmumu atlaist K.Ulmaņa valdības ministrus. Bez tam aizliedza kreiso "Strādnieku Avīzi" un labēji nacionālistisko "Latvijas Sargu". | ||
| − | 27. aprīlī Liepājā ieradās no Vidzemes uzaicinātais sabiedriskais darbinieks un luterāņu mācītājs A.Niedra, sākotnēji atsakoties iesaistīties jaunajā valdībā un uzstājoties kā starpnieks sarunās starp gāzto valdību un opozīcju. Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja arestētos kabineta ministrus (atlaižot tos no darba). Galvenais sarunu temats starp pučistiem un gāzto Ministru kabinetu bija K.Ulmaņa kabineta atgriešanās pie varas un jaunas kompromisa valdības izveidošana, kurā būtu pārstāvēti arī [[vācbaltieši]] kā izglītotākā, ekonomiski un militāri nozīmīgākā Latvijas iedzīvotāju daļa. Skatoties no Ulmaņa kabineta ieviestās etnopolitikas aspekta, latviešiem piedāvāja 7-8 vietas no 12 ministru portfeļiem, taču K.Ulmanis priekšlikumu noraidīja. Sarunas beidzās bez rezultāta un 10. maijā tika izveidots jauns [[Niedras valdība|Ministru kabinets A. Niedras vadībā]]. | + | 27. aprīlī Liepājā ieradās no Vidzemes uzaicinātais sabiedriskais darbinieks un luterāņu mācītājs [[Niedra Andrievs|A. Niedra]], sākotnēji atsakoties iesaistīties jaunajā valdībā un uzstājoties kā starpnieks sarunās starp gāzto valdību un opozīcju. Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja arestētos kabineta ministrus (atlaižot tos no darba). Galvenais sarunu temats starp pučistiem un gāzto Ministru kabinetu bija K.Ulmaņa kabineta atgriešanās pie varas un jaunas kompromisa valdības izveidošana, kurā būtu pārstāvēti arī [[vācbaltieši]] kā izglītotākā, ekonomiski un militāri nozīmīgākā Latvijas iedzīvotāju daļa. Skatoties no Ulmaņa kabineta ieviestās etnopolitikas aspekta, latviešiem piedāvāja 7-8 vietas no 12 ministru portfeļiem, taču K.Ulmanis priekšlikumu noraidīja. Sarunas beidzās bez rezultāta un 10. maijā tika izveidots jauns [[Niedras valdība|Ministru kabinets A. Niedras vadībā]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2019. gada 28. jūlijs, plkst. 09.15
Brimmera-Borkovska kabinets – Latvijas Republikas Pagaidu valdības Ministru kabinets laikā no 1919. gada 26. aprīļa līdz 10. maijam, nācis pie varas 16. aprīļa puča rezultātā.
Kādu nedēļu Liepāja bija bez civilās pārvaldes, jo pučistiem par izbrīnu nebija daudz tādu, kas viņus mestos atbalstīt. Galu galā nācās vērsties pie bijušā prokurora O.Borkovska, lūdzot to uzņemties sastādīt civilu pagaidu valdību. Latvijas jaunajā Pagaidu valdībā uzaicināja piedalīties visu vietējo tautību pārstāvjus, ne tikai latviešu, kā rezultātā tās sastāvu veidoja:
- ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors O.Borkovskis (Oskar Borlcowsky, Borkowsky)
- finanšu ministrs, apsardzības ministra v.i. - banķieris, Latviešu strēlnieku bataljonu organizētājs Juris Seskovs
- tieslietu ministrs - Dr. Pauls Sokolovskis
- ārlietu ministrs Heinrihs fon Brimmers (Vācbaltu reformu partija)
- zemkopības ministrs - Krišjānis Sleinis
- apgaismošanas ministrs - luterāņu mācītājs J. Kupčs
- tirdzniecības un rūpniecības ministrs - Valters Iršiks
u.c.
Jaunā valdība praktiski nemainīja likumdošanu un turpināja iepriekšējā kabineta darbu, tikai 29. aprīļa sēdē pieņēma lēmumu atlaist K.Ulmaņa valdības ministrus. Bez tam aizliedza kreiso "Strādnieku Avīzi" un labēji nacionālistisko "Latvijas Sargu".
27. aprīlī Liepājā ieradās no Vidzemes uzaicinātais sabiedriskais darbinieks un luterāņu mācītājs A. Niedra, sākotnēji atsakoties iesaistīties jaunajā valdībā un uzstājoties kā starpnieks sarunās starp gāzto valdību un opozīcju. Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja arestētos kabineta ministrus (atlaižot tos no darba). Galvenais sarunu temats starp pučistiem un gāzto Ministru kabinetu bija K.Ulmaņa kabineta atgriešanās pie varas un jaunas kompromisa valdības izveidošana, kurā būtu pārstāvēti arī vācbaltieši kā izglītotākā, ekonomiski un militāri nozīmīgākā Latvijas iedzīvotāju daļa. Skatoties no Ulmaņa kabineta ieviestās etnopolitikas aspekta, latviešiem piedāvāja 7-8 vietas no 12 ministru portfeļiem, taču K.Ulmanis priekšlikumu noraidīja. Sarunas beidzās bez rezultāta un 10. maijā tika izveidots jauns Ministru kabinets A. Niedras vadībā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 217.-218. lpp. ISBN 9984-00-395-7
