Atšķirības starp "Fideikomiss" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Fideikomiss''' | + | '''Fideikomiss''', '''fideikomisa''' (no lat. ''fides'' - "uzticība" + ''committere'' - "uzdot, uzticēt"; lat. ''fidei comissum'', an. ''fideicommissum'', vc. ''Familienfideikommiss, Fideikommiss'', kr. ''фидеикомис'') - atkarībā no konteksta: |
* '''1.''' [[Romiešu tiesības|Romiešu tiesībās]] neformāls (Augusta laikā ieguva juridisku spēku) blakus novēlējums (''fideicomissum''), ar ko mantojuma atstājējs uzliek imantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, vai naudas summu par labu kādai trešajai personai, ko mantojuma atstājējs atcerējās pēc testamenta sastādīšanas. Tas notika lūdzot, nevis pavēlot, un balstījās vienīgi uz uzticību (''fides''). Pēc 529. gada saglabājās t.s. ''universālais fideikomiss'', t.i. visa mantojuma atstāšana trešajai presonai, izslēdzot no tā tiešos mantiniekus. Skat. arī [[legāts]]. | * '''1.''' [[Romiešu tiesības|Romiešu tiesībās]] neformāls (Augusta laikā ieguva juridisku spēku) blakus novēlējums (''fideicomissum''), ar ko mantojuma atstājējs uzliek imantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, vai naudas summu par labu kādai trešajai personai, ko mantojuma atstājējs atcerējās pēc testamenta sastādīšanas. Tas notika lūdzot, nevis pavēlot, un balstījās vienīgi uz uzticību (''fides''). Pēc 529. gada saglabājās t.s. ''universālais fideikomiss'', t.i. visa mantojuma atstāšana trešajai presonai, izslēdzot no tā tiešos mantiniekus. Skat. arī [[legāts]]. | ||
* '''2.''' Ģermāņu tiesībās (skat. [[barbaru tiesības]]) mantojuma atstājēja rīkojums, saskaņā ar kuru daļa mantojuma tiek uzskatīta par neatsavināmu (nepārdodamu, nedāvināmu, neieķīlājamu) un tai jāpaliek dzimtas valdījumā (skat. arī [[majorāts]]). Jaunajos laikos [[muiža]] - nepārdodams īpašums, ko pēc noteiktas kārtības mantoja vienas dzimtas ietvaros. | * '''2.''' Ģermāņu tiesībās (skat. [[barbaru tiesības]]) mantojuma atstājēja rīkojums, saskaņā ar kuru daļa mantojuma tiek uzskatīta par neatsavināmu (nepārdodamu, nedāvināmu, neieķīlājamu) un tai jāpaliek dzimtas valdījumā (skat. arī [[majorāts]]). Jaunajos laikos [[muiža]] - nepārdodams īpašums, ko pēc noteiktas kārtības mantoja vienas dzimtas ietvaros. | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94., 218. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94., 218. lpp. | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 22. jūlijs, plkst. 07.47
Fideikomiss, fideikomisa (no lat. fides - "uzticība" + committere - "uzdot, uzticēt"; lat. fidei comissum, an. fideicommissum, vc. Familienfideikommiss, Fideikommiss, kr. фидеикомис) - atkarībā no konteksta:
- 1. Romiešu tiesībās neformāls (Augusta laikā ieguva juridisku spēku) blakus novēlējums (fideicomissum), ar ko mantojuma atstājējs uzliek imantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, vai naudas summu par labu kādai trešajai personai, ko mantojuma atstājējs atcerējās pēc testamenta sastādīšanas. Tas notika lūdzot, nevis pavēlot, un balstījās vienīgi uz uzticību (fides). Pēc 529. gada saglabājās t.s. universālais fideikomiss, t.i. visa mantojuma atstāšana trešajai presonai, izslēdzot no tā tiešos mantiniekus. Skat. arī legāts.
- 2. Ģermāņu tiesībās (skat. barbaru tiesības) mantojuma atstājēja rīkojums, saskaņā ar kuru daļa mantojuma tiek uzskatīta par neatsavināmu (nepārdodamu, nedāvināmu, neieķīlājamu) un tai jāpaliek dzimtas valdījumā (skat. arī majorāts). Jaunajos laikos muiža - nepārdodams īpašums, ko pēc noteiktas kārtības mantoja vienas dzimtas ietvaros.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94., 218. lpp.
- Buckland William Warwick. The Main Institutions of Roman Private Law. - Cambridge University Press: Cambridge, 1931
- Curzon L.B. Roman Law. - Macdonald & Evans: London, 1966
- Watson Alan. Roman Private Law around 200 BC. - Edinburgh University Press: Edinburgh, 1971
- William Lewis. Das Recht des Familienfideikommisses. - Scientia-Verlag: Aalen, 1969
- Jörn Eckert. Der Kampf um die Familienfideikommisse in Deutschland. Studien zum Absterben eines Rechtsinstitutes. - Lang: Frankfurt am Main u.a., 1992, ISBN 3-631-44573-3
- Thilo von Trott zu Solz. Erbrechtlose Sondervermögen: über die Möglichkeiten fideikommißähnlicher Vermögensbindungen. - Lang: Frankfurt am Main u.a., 1999, ISBN 3-631-33923-2
- Barbara Brandner. Die Auflösung der Familienfideikommisse in Thüringen. - Dissertation, Universität Jena, 2000
Resursi internetā par šo tēmu
- Hans Hermann von Schweinitz. Zum Fideikommißwesen der Gegenwart und Zukunft. Eine Betrachtung zu dem vorläufigen Entwurf eines Gesetzes über Familienfideikommisse. - Walther: Berlin, 1904
- Hermann Ramdohr. Das Familienfideikommiß im Gebiete des preußischen Allgemeinen Landrechts. - Vahlen: Berlin, 1909
