Atšķirības starp "Bizantijas impērija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
94. rindiņa: | 94. rindiņa: | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Roman_empire_395.jpg|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Roman_empire_395.jpg|200px]] | ||
|} | |} | ||
− | '''Bizantijas impērija''' (gr. ''Βυζαντινή αυτοκρατορία''), '''Bizantija''' (gr. ''Βυζάντιο'') - literatūrā kopš 16. gs. pieņemts apzīmējums t.s. '''Austrumromas impērijai''' (gr. ''Βασιλεία τῶν Ῥωμαίων''), kas 395. gadā, sadaloties [[Romas valsts|Romas impērijai]] izveidojās tās teritorijas austrumu daļā un ar dažiem pārtraukumiem pastāvēja līdz 1453. gadam. Paši valsts iedzīvotāji sevi uzskatīja par romiešiem. Tā kā ar likumu nebija noteikta troņa mantošanas kārtība, bieži valsts apvērsumi (no 107 imperatoriem tikai 42 mira dabīgā nāvē vai krita kaujas laukā - pārējie tika nogalināti vai piespiesti atteikties no troņa). 1453. gadā valsti iekaroja [[Osmāņu impērija]]. | + | '''Bizantijas impērija''' (gr. ''Βυζαντινή αυτοκρατορία''), '''Bizantija''' (gr. ''Βυζάντιο'') - literatūrā kopš 16. gs. pieņemts apzīmējums t.s. '''Austrumromas impērijai''' (gr. ''Βασιλεία τῶν Ῥωμαίων''), kas 395. gadā, sadaloties [[Romas valsts|Romas impērijai]], izveidojās tās teritorijas austrumu daļā un ar dažiem pārtraukumiem pastāvēja līdz 1453. gadam. Paši valsts iedzīvotāji sevi uzskatīja par romiešiem. Tā kā ar likumu nebija noteikta troņa mantošanas kārtība, bieži valsts apvērsumi (no 107 imperatoriem tikai 42 mira dabīgā nāvē vai krita kaujas laukā - pārējie tika nogalināti vai piespiesti atteikties no troņa). 1453. gadā valsti iekaroja [[Osmāņu impērija]]. |
==== Nosaukums citās valodās: ==== | ==== Nosaukums citās valodās: ==== |
Versija, kas saglabāta 2020. gada 9. augusts, plkst. 08.42
pastāv: |
|
galvaspilsēta: | Konstantinopole |
imperatori: |
|
Bizantijas impērija (gr. Βυζαντινή αυτοκρατορία), Bizantija (gr. Βυζάντιο) - literatūrā kopš 16. gs. pieņemts apzīmējums t.s. Austrumromas impērijai (gr. Βασιλεία τῶν Ῥωμαίων), kas 395. gadā, sadaloties Romas impērijai, izveidojās tās teritorijas austrumu daļā un ar dažiem pārtraukumiem pastāvēja līdz 1453. gadam. Paši valsts iedzīvotāji sevi uzskatīja par romiešiem. Tā kā ar likumu nebija noteikta troņa mantošanas kārtība, bieži valsts apvērsumi (no 107 imperatoriem tikai 42 mira dabīgā nāvē vai krita kaujas laukā - pārējie tika nogalināti vai piespiesti atteikties no troņa). 1453. gadā valsti iekaroja Osmāņu impērija.
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Oströmische Reich, vai Byzantinische Reich
- angliski: Eastern Roman Empire, vai Byzantine Empire
- franciski: l’Empire romain d'orient, vai Empire byzantin
- krieviski: Восточная Римская Империя, vai Византийская империя
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp.
- Timothy E. Gregory. A History of Byzantium. - Blackwell: Malden MA u. a. 2005, ISBN 0-631-23512-4 (Wiley-Blackwell, 2010, ISBN 978-1-4051-8471-7)
- Ostrogorsky G. Byzantinische Geschichte 324 bis 1453. - München, 1996
- Гийу А. Византийская цивилизация. / Пер. с франц. Д. Лоевского - У-Фактория: Екатеринбург/Москва, 2005, ISBN 5-94799-474-7
- Дашков С.Б. Императоры Византии. - Москва, 1997
- Каждан А.П. Византийская культура - Наука, Москва, 1968
Resursi internetā par šo tēmu
- Articles on Ancient History
- Illustrated History of the Roman Empire.
- The Roman Empire - United Nations of Roma Victrix.
- Legio Decima Gemina - The Gemina Project Society.
- The Rome Project - The Dalton School intern and student of Columbia University.
- The Romanarmy.com, the online community of students and enthusiasts of the ancient Roman Army.
- Roman Numismatic Gallery: Roman Coins, Sculpture, Military Equipment.
- History of the Later Roman Empire by J. B. Bury. published by Macmillan & Co., Ltd., 1923
- Byzantine studies on the Internet.
- Byzantine & Medieval Studies Sites
- Paul Halsall. The Grand Tradition of Byzantine Historiography. 1997
- Prosopographical Reading of Byzantine Sources, 1025-1102. Prosopography of the Byzantine World project.
- Paul Stephenson. Translations from Byzantine Sources: The Imperial Centuries, c. 700-1204.
- Vasilief Al. A History of the Byzantine Empire. / Translated from the Russian by S. Ragozin, Madison 1928
- Byzantinistik. Institut für Altertumskunde. Universität zu Köln.
- Byzantinistik-Linkliste der Universität Konstanz
- Instituts für Byzantinistik und Neogräzistik der Universität Wien
- История Византии. Том 1. / Академик Сказкин С.Д. (отв.редактор) - Наука, Москва, 1967
- История Византии. Том 2. / Академик Сказкин С.Д. (отв.редактор) - Наука, Москва, 1967
- История Византии. Том 3. / Академик Сказкин С.Д. (отв.редактор) - Наука, Москва, 1967
- Проект «Римская Слава» - портал.
- История древнего Рима - портал.
- X Legio - история античности и средневековья - портал.
- Васильев А.А.. История Византийской империи, Том I. Время до крестовых походов до 1081 г
- Васильев А.А.. История Византийской империи, Том II. От начала Крестовых походов до падения Константинополя
- Шарль Диль, «История Византийской империи» (издание 1948 г., сама книга написана в 1919 г.)
- статья Византия в энциклопедическом словаре Брокгауза и Эфрона
- статья Византия в Большой Советской энциклопедии
- Проект Византийский урок
- Византия - история, культура и искусство - byzantium.ru
- Луговой О.М. "Крестоносцы-наемники в Византии". Исследование участия скандинавов в крестовых походах и связанные с этим случаи их найма в византийскую армию.
- Боровский Я.Е. Византийские, старославянские и старогрузинские источники о походе русов в VII в. на Царьград. // Древности славян и Руси. - Москва, Наука, 1988
- Византийская держава - история и культура
- Каждан А.П. Византийская культура. - Наука, Москва, 1968
- Литаврин Г.Г. Как жили византийцы. - Наука, Москва, 1974
- Успенский Ф.И. Византийская табель о рангах. (.pdf)
- Успенский Ф.И. Византийская табель о рангах - сравнительная таблица чинов. (.pdf)