Atšķirības starp "Liepājas Zilā gvarde" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Lībavas pilsoņu zilā karoga jātnieku sardze''' jeb '''Liepājas pilsoņu Zilā gvarde''' - pēc citu pilsētu parauga paramilitāra [[Pilsonība|pilsoņu]] zemessardze [[Libava|Lībavā]], kas pildīja kārtības uzturēšanas un garnizona funkcijas. Komandieris "ritmeistars" (sk. [[rotmistrs]]). Tajā varēja būt tikai neprecētie tirgotāji un [[komiji]], un tās pamatfunkcija bija sardzes posteņu nodrošināšana, kārtības uzturēšana pilsētā, pilsoņu [[kārta]]s reprezentācija svētkos. Sākotnēji "Jaunā jātnieku komanda", kas izveidojās ap 1740. gadu. 1760. gadā [[hercogs]] [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Saksijas Karls]] apstiprināja vienības regulu. 1765. Zilā gvarde saņēma no hercoga [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Ernsta Johana]] jaunu karogu. 1809. gadā pārdēvēta par "Aleksandra gvardi". Apbruņojumā bija arī lielgabali.<ref>1812. gada jūlijā pilsētā apmetušies Napoleona armijas 2 Prūsijas bataljoni atbruņoja gan Zilo, gan [[Liepājas Zaļā gvarde|Lībavas Zaļo gvardi]], to "pēc franču parauga" kaltos zobenus izdalot bataljonu virsniekiem, bet atstājot pilsētu, paņemot līdzi arī lielgabalus. - Dzīve Liepājā Napoleona laikā. // Kurzemes vārds, 4.07.1939. Nr. 148</ref> | '''Lībavas pilsoņu zilā karoga jātnieku sardze''' jeb '''Liepājas pilsoņu Zilā gvarde''' - pēc citu pilsētu parauga paramilitāra [[Pilsonība|pilsoņu]] zemessardze [[Libava|Lībavā]], kas pildīja kārtības uzturēšanas un garnizona funkcijas. Komandieris "ritmeistars" (sk. [[rotmistrs]]). Tajā varēja būt tikai neprecētie tirgotāji un [[komiji]], un tās pamatfunkcija bija sardzes posteņu nodrošināšana, kārtības uzturēšana pilsētā, pilsoņu [[kārta]]s reprezentācija svētkos. Sākotnēji "Jaunā jātnieku komanda", kas izveidojās ap 1740. gadu. 1760. gadā [[hercogs]] [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Saksijas Karls]] apstiprināja vienības regulu. 1765. Zilā gvarde saņēma no hercoga [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Ernsta Johana]] jaunu karogu. 1809. gadā pārdēvēta par "Aleksandra gvardi". Apbruņojumā bija arī lielgabali.<ref>1812. gada jūlijā pilsētā apmetušies Napoleona armijas 2 Prūsijas bataljoni atbruņoja gan Zilo, gan [[Liepājas Zaļā gvarde|Lībavas Zaļo gvardi]], to "pēc franču parauga" kaltos zobenus izdalot bataljonu virsniekiem, bet atstājot pilsētu, paņemot līdzi arī lielgabalus. - Dzīve Liepājā Napoleona laikā. // Kurzemes vārds, 4.07.1939. Nr. 148</ref> | ||
| + | |||
| + | Skat arī [[Rīgas Zilā gvarde]] | ||
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 3. janvāris, plkst. 10.07
Lībavas pilsoņu zilā karoga jātnieku sardze jeb Liepājas pilsoņu Zilā gvarde - pēc citu pilsētu parauga paramilitāra pilsoņu zemessardze Lībavā, kas pildīja kārtības uzturēšanas un garnizona funkcijas. Komandieris "ritmeistars" (sk. rotmistrs). Tajā varēja būt tikai neprecētie tirgotāji un komiji, un tās pamatfunkcija bija sardzes posteņu nodrošināšana, kārtības uzturēšana pilsētā, pilsoņu kārtas reprezentācija svētkos. Sākotnēji "Jaunā jātnieku komanda", kas izveidojās ap 1740. gadu. 1760. gadā hercogs Saksijas Karls apstiprināja vienības regulu. 1765. Zilā gvarde saņēma no hercoga Ernsta Johana jaunu karogu. 1809. gadā pārdēvēta par "Aleksandra gvardi". Apbruņojumā bija arī lielgabali.[1]
Skat arī Rīgas Zilā gvarde
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ 1812. gada jūlijā pilsētā apmetušies Napoleona armijas 2 Prūsijas bataljoni atbruņoja gan Zilo, gan Lībavas Zaļo gvardi, to "pēc franču parauga" kaltos zobenus izdalot bataljonu virsniekiem, bet atstājot pilsētu, paņemot līdzi arī lielgabalus. - Dzīve Liepājā Napoleona laikā. // Kurzemes vārds, 4.07.1939. Nr. 148
