Atšķirības starp "Kvotes zeme" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kvotes zeme''' jeb '''kvotas zeme''' (vc. ''Quotenland'', kr. ''квотская земля'') - t.s. [[Zviedru Vidzeme|zviedru Vidzemē]] izveidota un 1849. gada [[Vidzemes zemnieku likums, 1849.|Vidzemes zemnieku likumā]] nostiprināta [[muiža]]s zemes kategorija. Muižnieka īpašumā esoša, taču no sabiedriskām un valsts kalpošanām atbrīvotā zeme, paredzēta | + | '''Kvotes zeme''' jeb '''kvotas zeme''' (vc. ''Quotenland'', kr. ''квотская земля'') - t.s. [[Zviedru Vidzeme|zviedru Vidzemē]] izveidota un 1849. gada [[Vidzemes zemnieku likums, 1849.|Vidzemes zemnieku likumā]] nostiprināta [[muiža]]s zemes kategorija. Muižnieka īpašumā esoša, taču no sabiedriskām un valsts kalpošanām atbrīvotā zeme, paredzēta muižas kalpu algošanai (tās raža tika atsavināta muižas kalpu uzturēšanai). Par ''kvotes zemi'' gan vajadzēja maksāt nodokļus, bet citādi muižnieki ar to varēja rīkoties pēc sava ieskata (piemēram, Pēc 1819. gada [[Vidzemes guberņa]]s muižnieki ''kvotes zemes'' bieži vien patvarīgi pievienoja [[muižas zeme]]i - izrentēja zemniekiem vai apstrādāja kā muižas zemi -, tās vietā zemniekiem ierādot neapstrādātu zemi citā vietā). Sākot ar 1860. gadu zemi masveidā pārdeva privātīpašumā un mainīja savu juridisko īpašnieku, daļu zemes no zemnieku zemes pārskaitīja ''kvotes zemes'' kategorijā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 12.10
Kvotes zeme jeb kvotas zeme (vc. Quotenland, kr. квотская земля) - t.s. zviedru Vidzemē izveidota un 1849. gada Vidzemes zemnieku likumā nostiprināta muižas zemes kategorija. Muižnieka īpašumā esoša, taču no sabiedriskām un valsts kalpošanām atbrīvotā zeme, paredzēta muižas kalpu algošanai (tās raža tika atsavināta muižas kalpu uzturēšanai). Par kvotes zemi gan vajadzēja maksāt nodokļus, bet citādi muižnieki ar to varēja rīkoties pēc sava ieskata (piemēram, Pēc 1819. gada Vidzemes guberņas muižnieki kvotes zemes bieži vien patvarīgi pievienoja muižas zemei - izrentēja zemniekiem vai apstrādāja kā muižas zemi -, tās vietā zemniekiem ierādot neapstrādātu zemi citā vietā). Sākot ar 1860. gadu zemi masveidā pārdeva privātīpašumā un mainīja savu juridisko īpašnieku, daļu zemes no zemnieku zemes pārskaitīja kvotes zemes kategorijā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 219. lpp.
- Boruks A. Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā. No senākiem laikiem līdz mūsdienām. - Rīga, 1995.
