Atšķirības starp "Numismātika" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:Dalderis_Riga_1639.jpg‎|right|thumb|200px|Dālderis. Kalts Rīgā 1639. gadā Zviedrijas karalienes Kristīnas valdīšanas laikā. Sudrabs. Diametrs 44 mm.]]
+
[[Attēls:Dalderis_Riga_1639.jpg‎|right|thumb|200px|Rīgas dālderis 1639. gadā Zviedrijas karalienes Kristīnas valdīšanas laikā. Sudrabs. Diametrs 44 mm.]]
 
'''Numismātika''' (no sengr. νομίζειν - ''nomízein''; lat. ''numisma'' - "monēta") - vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pēta [[Monēta|monētas]] un monētu depozītus, naudu kā arī ar to saistītos rakstītos avotus. Ar numismātikas palīdzību iegūstam informāciju par konkrētās sabiedrības ekonomiskās attīsības un materiālās civilizācijas līmeni, vēsturiskajiem notikumiem, starptautiskiem sakariem u.c. Numismātika nodarbojas arī ar citu maksāšanas līdzekļu, kam nav monētu formas, pētīšanu, taču pamatā akcentējot tieši monētas.  
 
'''Numismātika''' (no sengr. νομίζειν - ''nomízein''; lat. ''numisma'' - "monēta") - vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pēta [[Monēta|monētas]] un monētu depozītus, naudu kā arī ar to saistītos rakstītos avotus. Ar numismātikas palīdzību iegūstam informāciju par konkrētās sabiedrības ekonomiskās attīsības un materiālās civilizācijas līmeni, vēsturiskajiem notikumiem, starptautiskiem sakariem u.c. Numismātika nodarbojas arī ar citu maksāšanas līdzekļu, kam nav monētu formas, pētīšanu, taču pamatā akcentējot tieši monētas.  
  

Pašreizējā versija, 2021. gada 30. oktobris, plkst. 18.43

Rīgas dālderis 1639. gadā Zviedrijas karalienes Kristīnas valdīšanas laikā. Sudrabs. Diametrs 44 mm.

Numismātika (no sengr. νομίζειν - nomízein; lat. numisma - "monēta") - vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pēta monētas un monētu depozītus, naudu kā arī ar to saistītos rakstītos avotus. Ar numismātikas palīdzību iegūstam informāciju par konkrētās sabiedrības ekonomiskās attīsības un materiālās civilizācijas līmeni, vēsturiskajiem notikumiem, starptautiskiem sakariem u.c. Numismātika nodarbojas arī ar citu maksāšanas līdzekļu, kam nav monētu formas, pētīšanu, taču pamatā akcentējot tieši monētas.

Kā avotus numismātika izmanto ne tikai monētas un citus numismātiskos objektus, bet arī jebkuru citu avotu (no arheoloģijas, etnogrāfijas, rakstu pieminekļiem utt.), kam ir kāds sakars ar naudas sistēmu, vēsturi, izgatavošanas tehnoloģijām, tiesībām u.c.

Viens no pirmajiem ,kas savos darbos analizējis naudas un monētu izcelsmi, bija Aristotelis. Viņš aplūkoja tirdzniecības un maiņas sistēmas pirms monētu izgatavošanas, uzskaitot arī maksāšanas līdzekļus, kuriem pašiem par sevi nav nekādas praktiskas vērtības un salīdzināja šīs maksāšanas sistēmas ar monetāro principu. Taču mūsdienu Eiropas civilizācijai piederšie numismātikas pētnieki savos darbos vairāk orientējas tikai uz viena naudas līdzekļa - monētu pētniecību.

Numismātikas pirmās pazīmes parādās Renesanses laikā, rodoties interesei par antīkās kultūras mantojumu, taču tai laikā tā izpaudās kā nesistemātiska monētu kolekcionēšana. Kā vēstures avotu, kas varētu sniegt informāciju, monētas neviens vēl neuztvēra. Pirmais, kas sāka jau zinātniski (atbilstoši sava laika līmenim) apstrādāt un klasificēt antīko monētu kolekcijas, bija J.Ekhels savā darbā “Doktorīna par seno naudu” (XVIII gs.), vēlāk, XIX gs vidū Mionē un Momsens. Kopš tā laika var runāt par numismātiku kā par zinātnes nozari. Vidus- un jauno laiku numismātiku zinātniski aizsāka Maders, tās tālākā attīstībā lieli nopelni bija Lelevelam, Grotem u.c., kuri aizsāka monētu un depozītu kompleksu izpēti (kā iegūts, kādos apstākļos noglabāts depozīts utt.).

Livonijā kaltās monētas pirmais jau 1753. gadā aprakstījis Johans Gotfrīds Arnts. Numismātikai nedaudz pievērsās Baltijas novadpētnieks Johans Kristofs Broce. Viņa sagatavotā “Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģērboņu u.c. krājuma” divus sējumus veido monētu apraksti ar zīmējumiem, pieminēti arī vairāki monētu depozītu atradumi.

Ja XIX gs. var dēvēt par numismātikas zelta laikmetu, tad mūsdienās tā drīzāk ir citu vēstures palīgdisciplīnu palīgnozare.

Ieteicamā literatūra

  • Ducmane K., Vēciņš Ē. Nauda Latvijā. - Rīga, 1995.
  • Baltiņš J.Hercoga Ernsta Johana Bīrona monētas un medaļas. / /Ernsts Johans Bīrons: 1690-1990. - R., 1992.
  • Berga T. Numismātika par Latvijas senatni. - R., 1992.
  • Dunsdorfs E. Nauda un cenas. // Latvijas vēsture 1500-1600. - Stokholma, 1964.
  • Dunsdorfs E. Nauda. // Latvijas vēsture 1600-1710. - Stokholma, 1962.
  • Mrowinski E. Monety ksiestwa Kurlandii i Semigalii. - Warszawa, 1962.
  • Mrowinski E. Monety Rygi. - Warszawa, 1986.
  • Numismātika/Latvijas PSR Vēstures muzejs.-R.,1968.
  • Platbārzdis A. Die koeniglich schwedische Muenzen in Livland: das muenzwessen 1621.-1710. - Stockholm,1968.
  • Platbārzdis A. Latvijas nauda. - Stokholma,1971.
  • Šnore R. Senās Rīgas nauda. // Senatne un Māksla. - R.,1936.-Nr.III.
  • Švābe A.Mūsu senās naudas sistēmas. // Straumes un avoti. - R.,1940.-2.sēj.
  • Urtāns V.Senākie depozīti Latvijā(līdz 1200.g.). - R.,1977.
  • Johann Christoph Hirsch: Bibliotheca numismatica exhibens catalogum auctorum qui de re monetaria et numis tam antiquis quam recentioribus. scripsere collecta et indice rerum instructa a Joh. Christ. Hirsch. Nürnberg: Felsecker, 1760.
  • Johann Gottfried Lipsius: I. G. Lipsii Bibliotheca numaria sive catalogus auctorum qui usque ad finem seculi XVIII de re monetaria aut numis scripserunt. Leipzig: Schäfer, 1801. Reprint Mansfield Centre, Conn.: Martino [u.a.], 2000.
  • Johann Jakob Leitzmann: Verzeichniß sämmtlicher seit 1800 bis jetzo (1860) erschienenen numismatischen Werke als Fortsetzung der Bibliotheca numaria von J. G. Lipsius von J. J. Leitzmann, Pfarrer zu Tunzenhausen. Weißensee: Grossmann'sche Buchhandlung, 1841 ( 2. Aufl. 1867).
  • Philip Grierson: Bibliographie numismatique. Bruxelles: 2. Aufl. 1979 (Cercle d'études numismatiques. Travaux 9).
  • Elvira E. Clain-Stefanelli: Numismatic Bibliography. München: Battenberg, 1984. ISBN 3-87045-938-7; München; New York; London; Paris: Saur, 1984. ISBN 3-598-07507-3.
  • Christopher Howgego: Geld in der Antiken Welt: Was Münzen über Geschichte verraten, Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 2000 (engl. Originalausgabe Ancient History from Coins, London: Routledge, 1995).
  • Robert Göbl: Antike Numismatik, 2 Bde., München: Battenberg, 1978. ISBN 3870451440
  • Maria R.-Alföldi:Antike Numismatik, 2 Bde., Mainz: Philipp von Zabern (Kulturgeschichte der antiken Welt, Bd. 2/3), 1978; Bd. 2: 2. verbesserte Aufl. 1982. ISBN 3805302304 und ISBN 3805303351
  • Hélène Nicolet-Pierre: Numismatique grecque. Armand Colin, Paris 2002, ISBN 2-200-21781-1.
  • Andrew Burnett, Coinage in the Roman World, London: Seaby, 1987. ISBN 0900652853
  • Arnold Luschin von Ebengreuth: Allgemeine Münzkunde und Geldgeschichte des Mittelalters und der neueren Zeit, Berlin/München: Oldenburg, 2. Aufl. 1926; Nachdruck 1973 und 1976. ISBN 3-48647224-0
  • Hans Gebhart: Numismatik und Geldgeschichte, Heidelberg: Carl Winter, 1949
  • Philip Grierson, Münzen des Mittelalters, Fribourg: Office du livre, 1976.
  • Peter Spufford. Money and its Use in medieval Europe, Cambridge etc.: Cambridge University Press, 1988. ISBN 0521303842
  • Michael North. Das Geld und seine Geschichte: Vom Mittelalter bis zur Gegenwart, München: C.H. Beck, 1994. ISBN 3406380727
  • Bernd Sprenger. Das Geld der Deutschen: Geldgeschichte Deutschlands, Paderborn: Schöningh, 3. aktual. und erw. Auflage 2002. ISBN 3506786237
  • Friedrich v. Schrötter (Hrsg.): Wörterbuch der Münzkunde, Berlin: de Gruyter, 2. unveränd. Auflage 1970 (Nachdruck der Originalausgabe von 1930).
  • Michael North (Hrsg.): Von Aktie bis Zoll: Ein historisches Lexikon des Geldes, München: C.H. Beck, 1995. ISBN 3406385443
  • Michel Amandry (Hrsg.): Dictionnaire de numismatique, Paris: Larousse, 2001. ISBN 2035050766
  • Helmut Kahnt: Das große Münzlexikon von A bis Z, Regenstauf: Gietl-Verlag, 1. Auflage 2005. ISBN 978-3-89441-550-1

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Numismātika&oldid=72983"