Atšķirības starp "Lībieši" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Lībieši''' (lat. ''lyvones'', vc. ''live'', senkr. ''либь''; pašnosaukums ''līb roust''), daiļliteratūrā arī '''līvi''' - tauta Rīgas jūras līča piekrastes baseinā. Kā etnoss veidojies 9.-10. gs. kā zemgaļu, dienvidugauņu un skandināvu substrats. Aptuveni 70% rotu un apģērba elementu bija skandināviskas izcelsmes vai ietekmēti. Klasiska agrīnā [[vadonības sabiedrība]]. Senākās zināmās rakstītās liecības par lībiešiem ir Nestora hronikā "Pagājušo laiku stāsts", kur lībieši 12. sākumā minēti meslu Polockas kņaza maksātāju skaitā. Daudz ziņu par lībiešiem ir "Indriķa hronikā". Apdzīvoja Vidzemes piekrasti, kā arī Gaujas un Daugavas upju lejteču baseinus (Kurzemē to arheoloģiskās pēdas nav atrodamas). Katrā novadā un pat pilsnovadā sastopamas atšķirīgas apbedīšanas tradīcijas (gan [[akmeņkrāvumu kapulauki]], gan [[uzkalniņkapi]], gan [[līdzenie kapi]] ar kremācijām un inhumācijām). 19 gs. vidū lībieši vēl dzīvoja Ziemeļvidzemē Svētciema apkaimē. | '''Lībieši''' (lat. ''lyvones'', vc. ''live'', senkr. ''либь''; pašnosaukums ''līb roust''), daiļliteratūrā arī '''līvi''' - tauta Rīgas jūras līča piekrastes baseinā. Kā etnoss veidojies 9.-10. gs. kā zemgaļu, dienvidugauņu un skandināvu substrats. Aptuveni 70% rotu un apģērba elementu bija skandināviskas izcelsmes vai ietekmēti. Klasiska agrīnā [[vadonības sabiedrība]]. Senākās zināmās rakstītās liecības par lībiešiem ir Nestora hronikā "Pagājušo laiku stāsts", kur lībieši 12. sākumā minēti meslu Polockas kņaza maksātāju skaitā. Daudz ziņu par lībiešiem ir "Indriķa hronikā". Apdzīvoja Vidzemes piekrasti, kā arī Gaujas un Daugavas upju lejteču baseinus (Kurzemē to arheoloģiskās pēdas nav atrodamas). Katrā novadā un pat pilsnovadā sastopamas atšķirīgas apbedīšanas tradīcijas (gan [[akmeņkrāvumu kapulauki]], gan [[uzkalniņkapi]], gan [[līdzenie kapi]] ar kremācijām un inhumācijām). 19 gs. vidū lībieši vēl dzīvoja Ziemeļvidzemē Svētciema apkaimē. | ||
| − | '''Līvi''' jeb '''randāļi''' (pašnosaukums ''rāndalizt'' = krasta ļaudis) - 20. gs. radīts nosaukums somugru | + | '''Līvi''', '''līvli''' jeb '''randāļi''' (pašnosaukums ''rāndalizt'' = krasta ļaudis) - 20. gs. pirmajā pusē radīts nosaukums somugru valodu lietojošam subetnosam, kas izveidojies pēc 16. gs. beigām, kad uz neapdzīvoto Ziemeļkurzemes piekrasti imigrēja visai liela skaita sāmsaliešu un kontinentālo igauņu. 20. gs. pirmajā pusē līvi apdzīvoja divpadsmit Kurzemes piekrastes zvejnieku ciemus: Lūžņu, Miķeļtorni, Lielirbi, Jaunciemu, Sīkragu, Mazirbi, Košragu, Pitragu, Saunagu, Vaidi, Kolku un Melnsilu apmēram 60 km garā un dažus kilometrus platā piekrastes joslā, kas stiepās uz dienvidaustrumiem no Kolkas.
18.-19. gs., veidojoties latviešiem kā tautai, norisa visai straujš līvu asimilācijas process. |
19. gs. etnogrāfu apsekotie vēl saglabājušies Vidzemes līvi neesot Kurzemes lībiešus atzinuši par saviem tautas brāļiem. | 19. gs. etnogrāfu apsekotie vēl saglabājušies Vidzemes līvi neesot Kurzemes lībiešus atzinuši par saviem tautas brāļiem. | ||
| − | |||
| − | |||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2022. gada 17. janvāris, plkst. 18.16
Lībieši (lat. lyvones, vc. live, senkr. либь; pašnosaukums līb roust), daiļliteratūrā arī līvi - tauta Rīgas jūras līča piekrastes baseinā. Kā etnoss veidojies 9.-10. gs. kā zemgaļu, dienvidugauņu un skandināvu substrats. Aptuveni 70% rotu un apģērba elementu bija skandināviskas izcelsmes vai ietekmēti. Klasiska agrīnā vadonības sabiedrība. Senākās zināmās rakstītās liecības par lībiešiem ir Nestora hronikā "Pagājušo laiku stāsts", kur lībieši 12. sākumā minēti meslu Polockas kņaza maksātāju skaitā. Daudz ziņu par lībiešiem ir "Indriķa hronikā". Apdzīvoja Vidzemes piekrasti, kā arī Gaujas un Daugavas upju lejteču baseinus (Kurzemē to arheoloģiskās pēdas nav atrodamas). Katrā novadā un pat pilsnovadā sastopamas atšķirīgas apbedīšanas tradīcijas (gan akmeņkrāvumu kapulauki, gan uzkalniņkapi, gan līdzenie kapi ar kremācijām un inhumācijām). 19 gs. vidū lībieši vēl dzīvoja Ziemeļvidzemē Svētciema apkaimē.
Līvi, līvli jeb randāļi (pašnosaukums rāndalizt = krasta ļaudis) - 20. gs. pirmajā pusē radīts nosaukums somugru valodu lietojošam subetnosam, kas izveidojies pēc 16. gs. beigām, kad uz neapdzīvoto Ziemeļkurzemes piekrasti imigrēja visai liela skaita sāmsaliešu un kontinentālo igauņu. 20. gs. pirmajā pusē līvi apdzīvoja divpadsmit Kurzemes piekrastes zvejnieku ciemus: Lūžņu, Miķeļtorni, Lielirbi, Jaunciemu, Sīkragu, Mazirbi, Košragu, Pitragu, Saunagu, Vaidi, Kolku un Melnsilu apmēram 60 km garā un dažus kilometrus platā piekrastes joslā, kas stiepās uz dienvidaustrumiem no Kolkas. 18.-19. gs., veidojoties latviešiem kā tautai, norisa visai straujš līvu asimilācijas process.
19. gs. etnogrāfu apsekotie vēl saglabājušies Vidzemes līvi neesot Kurzemes lībiešus atzinuši par saviem tautas brāļiem.
Literatūra par šo tēmu
- Grāvere Rita. Jānis Vilde un lībiešu antropoloģija. // Rīgas Tehniskās Universitātes zin. raksti. 8.sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. - ISSN 1407-9291. - 7.sēj. (2005), 152.-164.lpp.
- Mugurēvičs Ēvalds. Lībiešu izcelsmes un kultūras veidošanās problēmas. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2006., Nr4., – 15.–37. lpp.
- Lībieši (rakstu krājums). / sast. Kersti Boiko - Zinātne: Rīga, 1994. ISBN 579660807X
- Noriņa Rasma. Vidzemes lībiešu dzimtas. No 18.gs. līdz mūsu dienām. - Zinātne: Rīga, 2018.
- Bandere Vita. Jaunas atziņas lībiešu kultūras izpētē. // Latvijas vēsture LU, 2002., Nr. 3(47), 25-30. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Lībieši - Latvijas vēstures enciklopēdija
- Lībiešu valoda - Latvijas Nacionālā enciklopēdija
- Lībieši 44 atbildēs - Latviešu valodas aģentūra
- Kas ir lībieši - livones.net
- Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē - Turaidas muzejrezervāts
- Jurģīte L. Lībieši un viņu valoda.
- Zirnīte M. Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā.
- Daugavas lībieši - segewoldiana
- Lībiešu muzejs “Pivälind”
- Saulvedis Cimermanis. LĪBIETIS VAI LĪVS?
