Atšķirības starp "Brimmera-Borkovska kabinets" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Kādu nedēļu Liepāja bija bez civilās pārvaldes, jo pučistiem par izbrīnu nebija daudz tādu, kas viņus mestos atbalstīt. Galu galā nācās vērsties pie bijušā prokurora O.Borkovska, lūdzot to uzņemties sastādīt civilu pagaidu valdību. Latvijas jaunajā Pagaidu valdībā uzaicināja piedalīties visu vietējo tautību pārstāvjus, ne tikai latviešu, kā rezultātā tās sastāvu veidoja: | Kādu nedēļu Liepāja bija bez civilās pārvaldes, jo pučistiem par izbrīnu nebija daudz tādu, kas viņus mestos atbalstīt. Galu galā nācās vērsties pie bijušā prokurora O.Borkovska, lūdzot to uzņemties sastādīt civilu pagaidu valdību. Latvijas jaunajā Pagaidu valdībā uzaicināja piedalīties visu vietējo tautību pārstāvjus, ne tikai latviešu, kā rezultātā tās sastāvu veidoja: | ||
* ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors [[Borkovskis Oskars Emils|O.Borkovskis]] (''Oskar Borlcowsky, Borkowsky'') | * ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors [[Borkovskis Oskars Emils|O.Borkovskis]] (''Oskar Borlcowsky, Borkowsky'') | ||
| − | * finanšu ministrs | + | * finanšu un pagaidu kara ministrs (ministra v.i.) - [[Seskovs Juris|Juris Seskovs]] |
* tieslietu ministrs - Dr. Pauls Sokolovskis | * tieslietu ministrs - Dr. Pauls Sokolovskis | ||
* ārlietu ministrs Heinrihs fon Brimmers ([[Vācbaltu reformu partija]]) | * ārlietu ministrs Heinrihs fon Brimmers ([[Vācbaltu reformu partija]]) | ||
* zemkopības ministrs - Krišjānis Sleinis | * zemkopības ministrs - Krišjānis Sleinis | ||
| − | * apgaismošanas ministrs - | + | * apgaismošanas ministrs - J. Kupčs |
| − | * tirdzniecības un rūpniecības ministrs - Valters Iršiks | + | * tirdzniecības un rūpniecības un pagaidu apgādības ministrs - Valters Iršiks |
| − | + | * satiksmes un darba ministrs K. Burkevics | |
| + | * valsts kontrolieris J. Arājs | ||
Jaunā valdība praktiski nemainīja likumdošanu un turpināja iepriekšējā kabineta darbu, tikai 29. aprīļa sēdē pieņēma lēmumu atlaist K.Ulmaņa valdības ministrus. Bez tam aizliedza kreiso "Strādnieku Avīzi" un labēji nacionālistisko "Latvijas Sargu". | Jaunā valdība praktiski nemainīja likumdošanu un turpināja iepriekšējā kabineta darbu, tikai 29. aprīļa sēdē pieņēma lēmumu atlaist K.Ulmaņa valdības ministrus. Bez tam aizliedza kreiso "Strādnieku Avīzi" un labēji nacionālistisko "Latvijas Sargu". | ||
Versija, kas saglabāta 2022. gada 19. janvāris, plkst. 21.01
Brimmera-Borkovska kabinets – Latvijas Republikas Pagaidu valdības Ministru kabinets laikā no 1919. gada 26. aprīļa līdz 10. maijam, nācis pie varas 16. aprīļa puča rezultātā.
Kādu nedēļu Liepāja bija bez civilās pārvaldes, jo pučistiem par izbrīnu nebija daudz tādu, kas viņus mestos atbalstīt. Galu galā nācās vērsties pie bijušā prokurora O.Borkovska, lūdzot to uzņemties sastādīt civilu pagaidu valdību. Latvijas jaunajā Pagaidu valdībā uzaicināja piedalīties visu vietējo tautību pārstāvjus, ne tikai latviešu, kā rezultātā tās sastāvu veidoja:
- ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors O.Borkovskis (Oskar Borlcowsky, Borkowsky)
- finanšu un pagaidu kara ministrs (ministra v.i.) - Juris Seskovs
- tieslietu ministrs - Dr. Pauls Sokolovskis
- ārlietu ministrs Heinrihs fon Brimmers (Vācbaltu reformu partija)
- zemkopības ministrs - Krišjānis Sleinis
- apgaismošanas ministrs - J. Kupčs
- tirdzniecības un rūpniecības un pagaidu apgādības ministrs - Valters Iršiks
- satiksmes un darba ministrs K. Burkevics
- valsts kontrolieris J. Arājs
Jaunā valdība praktiski nemainīja likumdošanu un turpināja iepriekšējā kabineta darbu, tikai 29. aprīļa sēdē pieņēma lēmumu atlaist K.Ulmaņa valdības ministrus. Bez tam aizliedza kreiso "Strādnieku Avīzi" un labēji nacionālistisko "Latvijas Sargu".
27. aprīlī Liepājā ieradās no Vidzemes uzaicinātais sabiedriskais darbinieks un luterāņu mācītājs A. Niedra, sākotnēji atsakoties iesaistīties jaunajā valdībā un uzstājoties kā starpnieks sarunās starp gāzto valdību un opozīcju. Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja arestētos kabineta ministrus (atlaižot tos no darba). Galvenais sarunu temats starp pučistiem un gāzto Ministru kabinetu bija K.Ulmaņa kabineta atgriešanās pie varas un jaunas kompromisa valdības izveidošana, kurā būtu pārstāvēti arī vācbaltieši kā izglītotākā, ekonomiski un militāri nozīmīgākā Latvijas iedzīvotāju daļa. Piedāvāja atteikties no varas un atjaunot t.s. Ulmaņa kabineta darbību ar 8 no 12 ministru portfeļiem, taču K. Ulmanis priekšlikumu noraidīja. Sarunas beidzās bez rezultāta un 10. maijā tika izveidots jauns Ministru kabinets A. Niedras vadībā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 217.-218. lpp. ISBN 9984-00-395-7
