Atšķirības starp "Koloniālisms" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Koloniālisms''' - valsts politika, kas vērsta uz [[Kolonija|koloniju]] iegūšanu juridiski brīvās teritorijās (kurām nav sava valstiskuma), iekļaujot tās savas ekonomiskās un politiskās ietekmes sfērā. Bieži to pavadīja apzināti izveidota nevienlīdzības sistēma, ko attaisnoja, pamatojoties [[Rasisms|rasisma]] teorijās. Retākos gadījumos, militāri vāju aizjūras valstu pakļaušana un padarīšana par koloniju. Koloniju iegūšana deva valstīm lētas izejvielas rūpniecībai, noieta tirgu metropoles precēm, kā arī vietu, kurp izraidīt sabiedrības riska un neapmierināto grupas, nodrošinot sociālo mieru metropolē. | + | '''Koloniālisms''' - valsts politika, kas vērsta uz [[Kolonija|koloniju]] iegūšanu juridiski brīvās teritorijās (kurām nav sava valstiskuma), iekļaujot tās savas ekonomiskās un politiskās ietekmes sfērā. Bieži to pavadīja apzināti izveidota nevienlīdzības sistēma, ko attaisnoja, pamatojoties [[Rasisms|rasisma]] teorijās. Retākos gadījumos, militāri vāju aizjūras valstu pakļaušana un padarīšana par koloniju vai [[protektorāts|protektorātu]]. Koloniju iegūšana deva valstīm lētas izejvielas rūpniecībai, noieta tirgu metropoles precēm, kā arī vietu, kurp izraidīt sabiedrības riska un neapmierināto grupas, nodrošinot sociālo mieru metropolē. |
Zināms ir arī "iekšējā koloniālisma" modelis, kuru īstenoja kontinenta lielvalstis - piemēram, Krievijas impērija un Ķīnas impērija, - iekarojot un anektējot blakus esošās teritorijas, pakļautajām sabiedrībām uzspiežot otršķirīgu statusu. | Zināms ir arī "iekšējā koloniālisma" modelis, kuru īstenoja kontinenta lielvalstis - piemēram, Krievijas impērija un Ķīnas impērija, - iekarojot un anektējot blakus esošās teritorijas, pakļautajām sabiedrībām uzspiežot otršķirīgu statusu. |
Versija, kas saglabāta 2023. gada 10. aprīlis, plkst. 08.28
Koloniālisms - valsts politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu juridiski brīvās teritorijās (kurām nav sava valstiskuma), iekļaujot tās savas ekonomiskās un politiskās ietekmes sfērā. Bieži to pavadīja apzināti izveidota nevienlīdzības sistēma, ko attaisnoja, pamatojoties rasisma teorijās. Retākos gadījumos, militāri vāju aizjūras valstu pakļaušana un padarīšana par koloniju vai protektorātu. Koloniju iegūšana deva valstīm lētas izejvielas rūpniecībai, noieta tirgu metropoles precēm, kā arī vietu, kurp izraidīt sabiedrības riska un neapmierināto grupas, nodrošinot sociālo mieru metropolē.
Zināms ir arī "iekšējā koloniālisma" modelis, kuru īstenoja kontinenta lielvalstis - piemēram, Krievijas impērija un Ķīnas impērija, - iekarojot un anektējot blakus esošās teritorijas, pakļautajām sabiedrībām uzspiežot otršķirīgu statusu.
Skat. arī dekolonizācija, postkoloniālisms