Atšķirības starp "Latviešu Pagaidu Nacionālā padome" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Latviešu Pagaidu Nacionālā padome''' jeb '''LPNP''' - vairāku mēreno [[Politiskā partija|politisko partiju]] un sabiedrisko organizāciju deleģēta iedzīvotāju pārstāvniecības institūcija mūsdienu Latvijas teritorijā laikā no 1917. līdz 1918. gadam. Izveidota 17.-30.11.1917. Valkā. Svarīgākos lēmumus un rezolūcijas pieņēma sesijās. Ikdienas darbu organizēja un pildīja ievēlēta valde un 7 nodaļas. Par savu mērķi izvirzīja latviešu apdzīvoto teritoriju teritoriāli administratīvu apvienošanu, agrārās reformas projekta izstrādāšanu, Latvijas autonomijas izveidošanu, [[Latvijas Satversmes Sapulce]]s sasaukšanu un attiecību noregulēšanu ar Krievijas Satversmes sapulci, bēgļu atgriešanās organizēšanu un nodrošināšanu. 1918. gadā nonāca pie idejas, ka jāiet tālāk par Latvijas autonomiju Krievijas sastāvā, un par mērķi izvirzīja no Krievijas un Vācijas neatkarīgas valsts dibināšanu. Īpaši nozīmīgs šai ziņā bija ''Ārlietu nodaļas'' darbs, kuras delegācijas brauca uz citām valstīm, kā arī latviešu kopienām Iekškrievijā, lai propagandētu suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību. 11.11.1918. Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes valdība atzina LPNP par ''Latviešu pagaidu valdību'' (''Lettish Provisional Government''). Savu darbību pārtrauca 1918. gada novembrī, kad nolēma apvienoties ar [[Demokrātiskais bloks|Demokrātisko bloku]], lai kopā izveidotu [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]]. | + | '''Latviešu Pagaidu Nacionālā padome''' jeb '''LPNP''' - vairāku mēreno [[Politiskā partija|politisko partiju]] un sabiedrisko organizāciju deleģēta iedzīvotāju pārstāvniecības institūcija mūsdienu Latvijas teritorijā laikā no 1917. līdz 1918. gadam. Izveidota 17.-30.11.1917. Valkā. Svarīgākos lēmumus un rezolūcijas pieņēma sesijās. Ikdienas darbu organizēja un pildīja ievēlēta valde un 7 nodaļas. Par savu mērķi izvirzīja latviešu apdzīvoto teritoriju teritoriāli administratīvu apvienošanu, agrārās reformas projekta izstrādāšanu, Latvijas autonomijas izveidošanu, [[Latvijas Satversmes Sapulce]]s sasaukšanu un attiecību noregulēšanu ar Krievijas Satversmes sapulci, bēgļu atgriešanās organizēšanu un nodrošināšanu. 1918. gadā nonāca pie idejas, ka jāiet tālāk par Latvijas autonomiju Krievijas sastāvā, un par mērķi izvirzīja no Krievijas un Vācijas neatkarīgas valsts dibināšanu. Īpaši nozīmīgs šai ziņā bija ''Ārlietu nodaļas'' darbs, kuras delegācijas brauca uz citām valstīm, kā arī latviešu kopienām Iekškrievijā, lai propagandētu suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību. 11.11.1918. [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] valdība atzina LPNP par ''Latviešu pagaidu valdību'' (''Lettish Provisional Government''). Savu darbību pārtrauca 1918. gada novembrī, kad nolēma apvienoties ar [[Demokrātiskais bloks|Demokrātisko bloku]], lai kopā izveidotu [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]]. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 13. decembris, plkst. 22.49
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome jeb LPNP - vairāku mēreno politisko partiju un sabiedrisko organizāciju deleģēta iedzīvotāju pārstāvniecības institūcija mūsdienu Latvijas teritorijā laikā no 1917. līdz 1918. gadam. Izveidota 17.-30.11.1917. Valkā. Svarīgākos lēmumus un rezolūcijas pieņēma sesijās. Ikdienas darbu organizēja un pildīja ievēlēta valde un 7 nodaļas. Par savu mērķi izvirzīja latviešu apdzīvoto teritoriju teritoriāli administratīvu apvienošanu, agrārās reformas projekta izstrādāšanu, Latvijas autonomijas izveidošanu, Latvijas Satversmes Sapulces sasaukšanu un attiecību noregulēšanu ar Krievijas Satversmes sapulci, bēgļu atgriešanās organizēšanu un nodrošināšanu. 1918. gadā nonāca pie idejas, ka jāiet tālāk par Latvijas autonomiju Krievijas sastāvā, un par mērķi izvirzīja no Krievijas un Vācijas neatkarīgas valsts dibināšanu. Īpaši nozīmīgs šai ziņā bija Ārlietu nodaļas darbs, kuras delegācijas brauca uz citām valstīm, kā arī latviešu kopienām Iekškrievijā, lai propagandētu suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību. 11.11.1918. Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes valdība atzina LPNP par Latviešu pagaidu valdību (Lettish Provisional Government). Savu darbību pārtrauca 1918. gada novembrī, kad nolēma apvienoties ar Demokrātisko bloku, lai kopā izveidotu Latvijas Tautas padomi.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 75. lpp.
- Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. Nr3; 1992. Nr1(4)
- Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. Nr3(31); Nr4(32); 1999. Nr1(33)
- Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930.
Resursi internetā par šo tēmu
- Lerhis A. Latvijas ārpolitiskā dienesta un Ārlietu ministrijas izveidošana (1917-1919). // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1997. Nr.4, 77.-107.lpp.
- Dokumenti pie šķirkļa Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome - Historia.lv
- Berlin haughty to Britain; Resents Demand for Re-establishment of Lettish Government. // The New York Times Archive.
- German and Baltic-German troops have forcibly seized Libau and overthrown the Lettish Provisional Government. // The New York Times Archive.
- In the meantime His Majesty's Government will be glad to receive you as the informal diplomatic Representative of the Lettish Provisional Government. / Lettonie-Russie, Traités et documents de base.
