Atšķirības starp "Reihstāgs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 19. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
* Konstantin Fehrenbach: 1918. | * Konstantin Fehrenbach: 1918. | ||
|} | |} | ||
| − | '''Reihstāgs''' (vāc. ''Reichstag'' no ''Reich'' - "valsts" + ''Tag'' - "diena") - atkarībā no konteksta: '''1.''' Augstākās [[bruņniecība]]s un [[garīdzniecība]]s sapulce [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] zemēs agrās [[monarhija]]s laikā (kurā kopš XIII gs. piedalījās arī [[pilsētniecība]]s pārstāvji). '''2.''' [[Ziemeļvācu savienība]]s [[parlaments|parlamenta]] apakšpalāta 1867.-1871. gados. '''3.''' [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]] parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - [[Bundesrāts]]), vēlēta pārstāvniecības likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. '''3.''' [[Veimāras republika]]s laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa. '''4.''' [[Trešais reihs|Trešajā reihā]] parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam. | + | '''Reihstāgs''' (vāc. ''Reichstag'' no ''Reich'' - "valsts" + ''Tag'' - "diena") - atkarībā no konteksta: '''1.''' Augstākās [[bruņniecība]]s un [[garīdzniecība]]s sapulce [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] zemēs agrās [[monarhija]]s laikā (kurā kopš XIII gs. piedalījās arī [[pilsētniecība]]s pārstāvji). '''2.''' [[Ziemeļvācu savienība]]s (''Norddeutscher Bund'') [[parlaments|parlamenta]] apakšpalāta 1867.-1871. gados. '''3.''' [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]] parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - [[Bundesrāts]]), vēlēta pārstāvniecības likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. '''3.''' [[Veimāras republika]]s laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa. '''4.''' [[Trešais reihs|Trešajā reihā]] parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam. |
==== Nosaukums citās valodās: ==== | ==== Nosaukums citās valodās: ==== | ||
| 28. rindiņa: | 28. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Thomas Nipperdey. Deutsche Geschichte 1866-1918. / Bd.II: Machtstaat vor der Demokratie. - München, 1998, S. 41-48. ISBN 3-406-44038-X | ||
| + | * Wolfram Siemann. Gesellschaft im Aufbruch. Deutschland 1848-1871. - Frankfurt, 1990, S. 287 | ||
| + | * Hans Fenske. Deutsche Verfassungsgeschichte. Vom Norddeutschen Bund bis heute. - Berlin, 1993, S. 13-16 | ||
| + | * Hans-Ulrich Wehler. Deutsche Gesellschaftsgeschichte. Dritter Band: Von der deutschen Doppelrevolution bis zum Beginn des ersten Weltkrieges. 1849-1914. - München, 1995, S. 303 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. decembris, plkst. 09.46
|
Reihstāgs (vāc. Reichstag no Reich - "valsts" + Tag - "diena") - atkarībā no konteksta: 1. Augstākās bruņniecības un garīdzniecības sapulce Sv. Romas impērijas zemēs agrās monarhijas laikā (kurā kopš XIII gs. piedalījās arī pilsētniecības pārstāvji). 2. Ziemeļvācu savienības (Norddeutscher Bund) parlamenta apakšpalāta 1867.-1871. gados. 3. Vācijas impērijā parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - Bundesrāts), vēlēta pārstāvniecības likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. 3. Veimāras republikas laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa. 4. Trešajā reihā parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam.
Nosaukums citās valodās:
- krieviski: Рейхстаг
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
- Thomas Nipperdey. Deutsche Geschichte 1866-1918. / Bd.II: Machtstaat vor der Demokratie. - München, 1998, S. 41-48. ISBN 3-406-44038-X
- Wolfram Siemann. Gesellschaft im Aufbruch. Deutschland 1848-1871. - Frankfurt, 1990, S. 287
- Hans Fenske. Deutsche Verfassungsgeschichte. Vom Norddeutschen Bund bis heute. - Berlin, 1993, S. 13-16
- Hans-Ulrich Wehler. Deutsche Gesellschaftsgeschichte. Dritter Band: Von der deutschen Doppelrevolution bis zum Beginn des ersten Weltkrieges. 1849-1914. - München, 1995, S. 303
