Atšķirības starp "Akcidence" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Akcidence''' (lat. ''accidens'', "gadās") - pārejoša, nebūtiska īpašība atšķirībā no būtiskā, [[Substance|substancionālā]]. Terminu pirmais sāk lietot [[Aristotelis]], pārņēma [[Sholastika|sholastiķi]] un XVII-XVIII gs. Rietumeiropas filosofi kā apstākļu un iespējamības apvienojuma ilustrāciju. | + | '''Akcidence''' (lat. ''accidens'', "gadās") - pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs atšķirībā no būtiskā, [[Substance|substancionālā]]. Terminu pirmais sāk lietot [[Aristotelis]], pārņēma [[Sholastika|sholastiķi]] un XVII-XVIII gs. Rietumeiropas filosofi kā apstākļu un iespējamības apvienojuma ilustrāciju. |
== Literatūra == | == Literatūra == |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 15. janvāris, plkst. 16.47
Akcidence (lat. accidens, "gadās") - pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs atšķirībā no būtiskā, substancionālā. Terminu pirmais sāk lietot Aristotelis, pārņēma sholastiķi un XVII-XVIII gs. Rietumeiropas filosofi kā apstākļu un iespējamības apvienojuma ilustrāciju.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 9. lpp.