Nikolajs no Kūzas

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 7. decembris, plkst. 12.49, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Attēls:Nikolaus-von-Kues.jpg
portrets (autors: Ralf Godde)
ģerbonis

Kardināls Nikolajs no Kūzas jeb Kūzas Nikolajs (lat. Nikolaus Cusanus, 1401.-1464.) - teologs, garīdznieks, jurists, filosofs matemātiķis, viens no spilgtākajiem agrīnās Renesanses pārstāvjiem.

Dzimis 1401. gadā Kuzā pie Mozeles (lat. Cusa, vāc. Kues an der Mosel) zemnieku Johana un Katrīnas (dzim. Katherina Roemer) Krebsu, Kripfu jeb Kriftu (Krebs, Chrypffs, moselfränkisch: Chrifftz) ģimenē. Pusaudža gados aizbēdzis no mājām. Pamatizglītību guvis kopējās dzīves brāļu (vāc. Brüder vom gemeinsamen Leben) skolā Deventerā (nīd. Deventer), 1416. gadā imatrikulējies Haidelbergas universitātē. Studējis kanoniskās tiesības Padujas universitātē, kuru absolvēja 1423. gadā, bet 1425. gadā ieguvis kanonisko zinātņu doktora grādu (doctor decretorum), Ķelnes universitātē, kur 1426. tika iesvētīts garīdznieka kārtā un visai drīz kļuva par pāvesta legāta kardināla Orsini sekretāru, laika gaitā saņemot virkni vēl citu amatu un benefīciju: priesteris Altrihas Sv.Andreja baznīcā 1425.-1429.; kanoniķis Trīras Sv.Simeona baznīcā 1426.-1428., Sv.Gangolfa baznīcā no 1427.; dekāns Oberveselas baznīcā 1427.-1431.; dekāns Sv.Florina baznīcā Koblencā 1427.-1445.; vikārs Sv.Pāvila baznīcā Trīrā 1430.-1438.; kanoniķis Sv.Martina baznīcā Oberveselā 1433.; dekāns Minstermainfeldā 1435.-1445.; prāvests Magdeburgā 1437.-1439.; kanoniķis Lježā 1438.-1461.; rektors Ķelnē 1441.; no 1443. gada pāvesta subdiakons u.c. amatus. Šajos gados viņš aktīvi iesaistījās Baznīcas iekšējā dzīvē, pieslejoties tam garīdzniecības spārnam, kas iestājās par pāvesta varas ierobežošanu. Savā pirmajā darbā "Par katoļu saskaņu" apšaubīja Konstantina dāvinājuma autentiskumu, ko pauda arī Bāzeles koncilā (1433.). 30. gadu vidū uzsāka darbu Romas Kūrijā. 1437. gadā Romas delegācijas sastāvā piedalījās sarunās Konstantinopolē par Austrumu un Rietumu Baznīcu apvienošanās iespējām. Mājupceļā piedzīvojis atklāsmi, kas inspirēja viņu uzrakstīt "Par mācīto nezināšanu" (De docta ignorantia, 1440.). 1448. gadā iecelts par kardinālu. 1450. gadā iecelts par bīskapu Briksenā (Brixen, 1450.-1464.) un pāvesta legātu vācu zemēs. Daudz ceļo, cenšoties diplomātiski samierināt dažādos strāvojumus Baznīcā (piemēram, husītus ar Romu). 1458. gadā atgriezās Romā, kur tika iecelts par ģenerālvikāru un uzsāka Baznīcas reformas sagatavošanu. Miris 1464. gada 11. augustā Todi, Umbrijā.

Neoplatonisma ietekmē kristietības filosofijas jēdzienus pārstrādāja mācībā par Dievu kā esamības maksimumu, kas stāv pāri pretstatiem, kuros aprobežotais prāts domā dabas lieta. Dievā sakrīt visi pretstati (coincidentia oppositorum): galīgā un bezgalīgā, mazākā un lielākā, vienīgā un daudzā utt. pretstats. Kritizēja racionālo pretstatījumu ierobežotību, akcentēja matemātikas jēdzienu metodoloģisko nozīmi dabas izzināšanā, anticipēja vēlāk izstrādāto bezgalīgi mazo lielumu jēdzienu, izvirzīja jautājumu par robežām, kādās pretrunas likums izmantojams matemātiskajā izziņā u.tml. Zināmākie darbi: "Par mācīto nezināšanu" (1440.), "Par izcelšanos" (1447.) u.c.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 221. lpp.
  • Rubenis Andris. Renesanses filosofiski maģiskais reālisms. - Zvaigzne ABC: Rīga, - 213 lpp., ISBN 9789984406480
  • Introducing Nicholas of Cusa: A Guide to a Renaissance Man. / Bellitto, Christopher ed. - Paulist Press, 2004
  • Nicholas of Cusa: Selected Spiritual Writings. / Bond, H. Lawrence ed. - Paulist Press, 2002, ISBN 0809136988
  • Complete philosophical and theological treatises of Nicholas of Cusa (2 vols) / Hopkins, Jasper ed. - A.J. Banning Press: Minneapolis, 2001
  • Nicholas of Cusa. Writings on Church and Reform. / Izbicki, Thomas M. ed. - Harvard University Press: Cambridge, Mass, 2008
  • Miller F. Lee. Reading Cusanus: Metaphor and Dialectic in a Conjectural Universe. - Catholic University of America Press: Washington, DC, 2003, ISBN 0-8132-1098-4
  • Nicholas of Cusa: A Medieval Thinker for the Modern Age. / Yamaki, Kazuhiko ed. - Routledge, 2001
  • Wilhelm Baum. Nikolaus Cusanus in Tirol. Das Wirken des Philosophen und Reformators als Fürstbischof von Brixen. - Athesia: Bozen, 1983, ISBN 88-7014-298-1
  • Anton Lübke. Nikolaus von Kues. Kirchenfürst zwischen Mittelalter und Neuzeit. - Callwey: München, 1968
  • Erich Meuthen. Die letzten Jahre des Nikolaus von Kues. Biographische Untersuchungen nach neuen Quellen. - Westdeutscher Verlag: Köln und Opladen, 1958
  • Erich Meuthen. Nikolaus von Kues 1401–1464. Skizze einer Biographie. - Aschendorff: Münster, 1992, ISBN 978-3-402-03492-7
  • Kurt Flasch. Nikolaus von Kues. Geschichte einer Entwicklung. - Klostermann: Frankfurt am Main, 2008, ISBN 978-3-465-04059-0
  • Klaus Jacobi. Die Methode der cusanischen Philosophie. - Alber: Freiburg und München, 1969
  • Nikolaus von Kues. Einführung in sein philosophisches Denken. / Klaus Jacobi Hrsg. - Alber: Freiburg und München, 1979, ISBN 3-495-47242-8
  • Thomas Leinkauf. Nicolaus Cusanus. Eine Einführung. - Aschendorff: Münster, 2006, ISBN 3-402-03171-X
  • Stephan Meier-Oeser. Die Präsenz des Vergessenen. Zur Rezeption der Philosophie des Nicolaus Cusanus vom 15. bis zum 18. Jahrhundert. - Aschendorff: Münster, 1989, ISBN 3-402-03160-4
  • Hans Gerhard Senger. Ludus sapientiae. Studien zum Werk und zur Wirkungsgeschichte des Nikolaus von Kues. - Brill: Leiden, 2002, ISBN 90-04-12081-5
  • Norbert Winkler. Nikolaus von Kues zur Einführung. - Junius: Hamburg, 2009, ISBN 3-88506-339-5

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Nikolajs_no_Kūzas&oldid=21978"