Piltenes apgabals
Piltenes apgabals jeb Piltenes apriņķis (lat. Districtus Piltensis, vāc. Piltenscher Kreis vai Stift Pilten) - agrākā Kurzemes bīskapija, ko Žečpospoļita saskaņā ar 1585. gada Kronborgas līgumu ieguva no Dānijas karalistes pēc t.s. Piltenes mantojuma kara. Saskaņā ar 1617. gada 9. maija ordināciju (Ordinatio Regiminis & Judiciorum in Districtu Piltensi), šī teritorija tika padarīta par tiešu Žečpospoļitas karaļa valdījumu, un turpmāk pastāvēja kā Žečpospoļitas apriņķis ar vēlētas landrātu kolēģijas realizētu pašpārvaldi - tika izveidota savdabīga "muižnieku republika". Bez vispārējo likumdošanas aktu ievērošanas un nodokļu maksāšanas, Piltenes apriņķim bija pienākums karaļa vajadzībām nodrošināt t.s. "jātnieku dienesta" (Roßdienst) vienību no 80 jātniekiem. Taču apriņķa muižniekiem nebija pilnu šļahtas politisko tiesību, piemēram, tie nevarēja piedalīties karalistes Seima sēdēs.
1656. gadā Jēkabas fon Ketleras uzsāka sarunas par Piltenes novada ūniju ar hercogisti, bet hercogam Fridriham Kazimiram 1685. gadā izdevās panākt izdevās panākt apgabala savienošanu ar Kurzemes un Zemgales hercogisti ūnijā, 1717. gadā karalis to atdalīja no hercogistes. 1795. gadā Piltenes apgabals, līdz ar citām Žečpospoļitas provincēm un vasaļvalstīm austrumos, tika pievienots Krievijas impērijai, bet 1817. gadā iekļauts Kurzemes guberņā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
- Dibašs B. Piltenes muižniecības attieksme pret karu un Žečpospoļitas valsti 1625. gadā. Dažas pārdomas jautājumā par "pilsoniskās sabiedrības" vēsturi. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 32.-41. lpp.
