Pizakane Karlo
Karlo Pizakane (Carlo Pisacane, 1818.-1857.) - muižnieks, virsnieks, revolucionārs, publicists.
Dzimis 1818. gada 22. augustā Neapolē, Dženaro Pizakanes Sandžovani hercoga (Gennaro Pisacane duca di San Giovanni) ģimenē. 12 gadu vecumā uzņemts karaskolā (Scuola militare di San Giovanni, a Carbonara). Guvis savam laikam spīdošu izglītību Neapoles militārajā akadēmijā (La Scuola militare "Nunziatella"), militārā inženiera grādu. 1839. gadā sāka dienestu kā leitnants 5. kājnieku pulkā (5º reggimento di linea Borbone). 1840. gadā norīkots uz Getu (Gaeta) vadīt dzelzceļa līnijas Neapole-Caserta būvi, bet jau 1843. gadā par disciplīnas neievērošanu un amoralitāti pārcelts uz Trontas cietoksni (Civitella del Tronto). Karlo Pizakane pameta dienestu un ar savu mīļāko Henrieti (Henriette De Lorenzo) emigrēja uz Londonu. 1847. gadā dienēja Francijas ārzemnieku leģionā Alžīrā, kur guva pieredzi partizānu apkarošanā (1848. gada februārī leģionu pameta). Sākoties revolucionārajai kustībai Itālijā, iesaistījās tajā. Piedalījās Lombardijas karā ar Austriju (1849.) kā Romas republikas armijas štāba priekšnieks. Kad Francijas armija ieņē°a Romu, atkal emigrēja - dzīvoja kādu laiku Londonā, Ženēvā, Lozannā, Dženovā (Pjemontas karaliste). Šajā laikā aizrāvās ar sociālisma ideju, savos uzskatos visai radikāls. Uzskatot parlamentāro monarhiju par tikpat netaisnīgu kā absolūto monarhiju, tālijas uzplaukumu nākotnē saistīja ar sociālisma iedibināšanu un "atgriešanos pie dabas likumiem". Uzskatīdams privātīpašumu par galveno cēloni, kāpēc sabiedrība sašķēlusies antagoniskās šķirās, aicināja no tā atteikties, pāriet uz sabiedrisko īpašumu, bet ražošanu pārorientēt uz kooperāciju, tā likvidējot sociālo nevienlīdzību un netaisnīgumu. Būdams savos uzskatos visai radikāls, aicināja zemniecības revolūcijas ceļā ekspropriēt buržuāziju un lielos zemes īpašniekus. Bija pārliecināts, ka tauta ir gatava revolūcijai, taču nav gatava pašpārvaldei, tāpēc pēc revolūcijas varu uzurpēs kāds savtīgi orientēts mazākums, ja vien indivīda tiesības negarantēs konstitūcija, kuru nevarēs pēc tam koriģēt mazākuma interesēs. Krasi nostājās pret reliģiju. Tajā pašā laikā noraidīja franču sociālistu koncepcijas, balstītas uz "nācijas" prioritāti, sliecoties būt tuvāks anarhismam ar tā saukli par "brīvību un asociāciju". Sarakstījis "Karš Itālijā 1848.-1849." (Guerra combattuta in Italia negli anni 1848-49 , 1851.) un "Vēsturiski politiski militāri raksti par Itāliju" (Saggi storici-politici-militari sull' Italia, 4 sējumos, 1858.-1860.). 1857. gada jūnijā ar insurgentu grupu Džovanni Nikotero vadībā devās uz Neapoli aizsākt tautas sacelšanos, taču, nesaņēmis gaidīto atbalstu, tika pēc dažām militāri veiksmīgām operācijām (Poncas salas cietuma ieņemšana, Sapri ieņemšana) sakauts un vienība iznīcināta, Karlo Pizakane - 2. jūlijā Sancā (Sanza) nogalināts sadursmē.
Literatūra par šo tēmu
- Pizakane Karlo. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 330. lpp.
