Rīgas tiesības
Rīgas tiesības, vairāk zināmas kā Rīgas statūti - Rīgas pilsētas tiesības, aizsāktas veidot XIII gs. un spēkā līdz XIX gs., tapušas pēc vācu zemju pilsētu statūtu parauga.
Senākais variants tapis XIII gs. pēc Visbijas pilsētas tiesību parauga - t.s. Visbijas-Rīgas tiesības. XIII gs. beigās Rīgas rāte pārņēma Hambirgas pilsētas statūtus, izveidojot t.s. Hamburgas-Rīgas tiesības. Tās vairākkārt grozīja un papildināja, līdz XIV gs. izveidoja t.s. Pārstrādātos Rīgas statūtus. Saturēja noteikumus pilsētas rātei un pilsētas fogtam, kā arī civiltiesību, jūras tiesību un krimināltiesību normas. Līdz ar to Rīga statusa ziņā no pilsētas-meitas kļuva par pilsētu-māti, kuras tiesības kalpoja par paraugu citu Livonijas pilsētu tiesību izstrādāšanai (izņemot Jēkabpili un Daugavpili, kas pārņēma Magdeburgas tiesības).
Ap 1680. gadu Pārstrādātos Rīgas statūtus izmainīja, radot t.s. Jaunās Rīgas tiesības, kas XIX gs. daļēji tika iekļautas Baltijas Vietējo likumu kopojumā (Свод местных узаконений губерний остзейских). Tā ietvaros Rīgas tiesību publiski tiesiskās normas bija spēkā līdz 1877. gada Krievijas impērijas pilsētu pašvaldību reformai.
Skat. arī: Rīgas-Rēveles tiesības, Rīgas-Hapsalas tiesības
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 183. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Stadtrecht Riga 1300 : Rigische Statuten // Die Benutzer des Rechenzentrums
- Osipova S. Die lettische Rechtswissenschaft nachder Gründung des lettischen Staates 1918. // Latvijas Universitātes raksti. 719. sēj., 2007. - 7.-19. lpp. ISBN 978-9984-802-99-2
- Evamaria Engel, Frank-Dietrich Jacob. Städtisches Leben im Mittelalter: Schriftquellen und Bildzeugnisse
