Pirmās Republikas Konstitūcija

Pirmās Republikas Konstitūcija (la Constitution de la France) - 1793. gada 24. jūnijā t.s. jakobīņu Konventa pieņemta Francijas Pirmās Republikas konstitūcija, kuras pamatā bija Ruso mācība par tautas suverenitāti, demokrātisku pārvaldi un pilsoņu vienlīdzību. Augstāko varu īstenoja Francijas Nacionālā sapulce, augstāko izpildvaru - Francijas Izpildu padome, bet tiesu varu - uz 1 gadu ievēlēti tiesneši. Pēc Termidora apvērsuma 1794. gada jūlijā, konstitūcija tika pārstrādāta un jaunā redakcijā apstiprināta 1795. gada 22. augustā.

1795. gada redakcija vairs nebija tik radikāla, kā sākotnējais variants. Likumdevēja varu īstenoja divpakāpju vēlēšanās ievēlēts Likumdošanas korpuss, kas sastāvēja no augšpalātas (Vecāko padome) un apakšpalātas (Piecu simtu padome). Augstākā izpildinstitūcija bija Direktorija, kas sastāvēja no Vecāko padomes aizklāti ievēlētiem 5 direktoriem. Šī redakcija bija spēkā līdz 1799. gada 13.decembrim.

Skat. arī:

• Francijas konstitūcija
• Oktroētā harta
• Francijas Harta
• Otrās Republikas Konstitūcija
• Trešās Republikas Konstitūcija
• Ceturtās Republikas Konstitūcija

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 191.-192 lpp.