Utopiskais sociālisms

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 28. marts, plkst. 14.10, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Utopiskais sociālisms - ideju virziens par optimālo sabiedrības modeli Eiropas filosofijā, kurā idealizēja tiesisku vienlīdzību, sociālo solidaritāti, īpašuma kopību un vienlīdzīgu darba produkta sadali, t.i. idejas, kuras vēlāk iegūla sociālisma koncepcijas pamatā. Par "utopisku" to sāka dēvēt XIX gs., lai uzsvērtu šāda ideālā modeļa realizācijas praksē neiespējamību.

Šādu ideju sistemātiska attīstība sākās līdz ar kardinālām izmaiņām sabiedrības struktūrās, tām Renesanses beigu posmā un Reformācijas laikā ievērojami mainoties, kļūstot sarežģītākām, kā sociālās solidaritātes un taisnīguma pamatojuma meklējumi: T.Mora “Utopija” (1516.), F.Bēkona “Jaunā Atlantīda” (1627.), T.Kampanellas “Saules pilsēta” (1623.) u.c. Tālāk tās attīstījās, mainoties kārtu savstarpējām attiecībām un buržuāzijai mainot savu statusu (Meljē, Mablī, Morelli, babefisti, Lilberns, Vinstenlijs, Kabē u.c.), kulmināciju sasniedzot XVIII gs. otrajā pusē (Sensimons, Furjē, Ovens u.c.). Lai gan viņu uzskati atsevišķās jomās atšķīrās, šos utopiskos domātājus vienoja ticība, ka ideālu sabiedrību var radīt bez lielām grūtībām, viņu piekritējiem sākot ar nelielu kooperatīvu kopienu veidošanu. Sensimons uzskatīja tehnoloģisko progresu un ekonomikas organizāciju par ļoti svarīgu. Viņaprāt, nākotnes laime bija saistīta ar ekonomisko augsmi. Pretstatā viņam Furjē noraidīja rūpniecību, dodot priekšroku lauksaimniecības kopienām, kur cilvēki dzīvotu mazās, patstāvīgās vienībās brīvi no materiālās civilizācijas uzspiestajiem ierobežojumiem. Balstoties uz utopistu teorijām, Eiropā un Amerikā izveidoja eksperimentālas apmetnes. Pazīstamākās no tām bija Roberta Ovena kooperatīvās kopienas "Jaunā harmonija" Indianas pavalstī ASV un "Jaunā Lanarka" Skotijā. Vairākums no tām nepastāvēja ilgi. XIX-XX gs. utopiskā sociālisma domātāju idejas ievērojami ietekmēja marksisma, anarhisma, situacionisma u.c. ideoloģisko virzienu veidošanos.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 425.-426. lpp.

  • Mannheim K. Ideologie und Utopie. - Frankfurt/Main 1952
  • Frits Kool, Werner Krause. Die frühen Sozialisten. - DTV: München, 1972
  • Der Frühsozialismus. Quellentexte. / Thilo Ramm (Hrsg.) - Kröner Verlag: Stuttgart, 1968
  • Die Frühsozialisten 1789–1848. 2 Bände. / Michael Vester (Hrsg.) - Rowohlt Verlag: Reinbek bei Hamburg, 1970 u. 1971.

  • Утопический социализм. - Издательство политической литературы: Москва, 1982, - 512 с.
  • Плеханов Г.В. Утопический социализм XIX века. - Москва, 1958

Resursi internetā par šo tēmu