Latvijas padomju valdība
Latvijas Padomju valdība (LPV) - augstākā valsts varas institūcija LSPR, izveidota 1919. gada 24. janvārī. Komisāru padomi (ministru kabinetu) izveidoja Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju Centrālās izpildkomitejas sēdē, kur tika ievēlēti 11 locekļi: priekšsēdētājs P.Stučka, vietnieki J.Daniševskis un J.Lencmanis, sekretārs J.Šilfs (Jaunzems), komisāri: D.Beika, J.Bērziņš, R.Endrups, O.Kārkliņš, K.Krastiņš, K.Pētersons, F.Roziņš. Pārvaldes aparāts sadalīts 16 komisariātos (ministrijās), no kuriem 14 bija apvienoti atsevišķās padomēs: Tautsaimniecības padomē, Revolucionārās cīņas padomē, Sociālās apgādības un izglītības padomē.
LKP 6. kongresā (01.-06.03.1919.) tika pieņemts lēmums, ka "LKP CK jābūt reizē Latvijas Padomju valdībai, un ievēlēja 15 Centrālkomitejas locekļus, kuri automātiski kļuva arī par valdības komisāriem. Līdz 1919. gada 22. maijam LPV atradās Rīgā, bet, nākot iekšā pilsētā Latvijas zemessardzes vienībām, evakuējās uz Veļikije Luki. 11.06.1919. KK(b)P CK nolēma samazināt LPV locekļu skaitu: priekšsēdētājs P.Stučka, vietnieks J.Lencmanis, sekretārs K.Kauliņš, nozaru padomju priekšsēdētāji D.Beika, S.Berģis, O.Kārkliņš, K.Pētersons. Latvijas Neatkarības karā zaudējusi kontroli par kādu Latvijas teritorijas daļu, būdama evakuācijā KSFPR, 1920. gada 13. janvārī LPV pasludināja pašlikvidēšanos.
Skat. arī: Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas pagaidu padomju valdība, Niedras valdība
Literatūra
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 189. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
- Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930.
