Brīvzemnieki
Brīvzemnieki (vāc. Freybauren, zv. fribönder) - zemniecības kategorija, no feodālās rentes (klaušas, desmitā tiesa u.c. zemnieku nodokļi) atbrīvotie zemnieki viduslaikos un jauno laiku sākumā. Brīvība attiecās vai nu tikai uz pašu brīvzemnieku vai arī uz viņa ģimeni. Brīvzemnieka statusu visbiežāk ieguva par nopelniem pildot kādus pienākumus muižkunga labā, piemēram, kā labs vagars, desmitnieks, šķilteris, strādājot par muižas amatnieku vai atpērkoties par naudu. Zemes kungs varēja brīvzemniekus ar to saimniecību izlēņot saviem vasaļiem. Livonijas ordeņa zemēs brīvzemnieki bija zemnieku kārtas piederīgie, kuri klaušu vai nodevu vietā pildīja kādu amatu ordeņa labā, taču lēņi tiem piešķirti netika, līdz ar to hierarhijā tie bija zemāk, nekā leimaņi. paši strauja brīvzemnieku tiesiskā lejupslīde novērojama pēc hercoga Jēkaba 1663. gadā publicētā likuma “Muižu noteikumi”, kurā bija iekļauts pants, kas tieši attiecās uz brīvzemniekiem: “Rēķinos jāieraksta arī lēņu ļaudis un brīvzemnieki, lai varētu zināt, kādi ļaudis ir muižā, un kā tos varētu izmantot.” Šo noteikumu hercoga muižu pārvaldnieki iztulkoja pēc sava prāta - ja reiz brīvzemnieks tiek ierakstīts muižas ļaužu sarakstos, viņam jāpilda tādas pašas nastas kā pārējiem. Domājams, ka klaušas un nodevas netika uzspiestas uzreiz, bet pakāpeniski, izskaidrojot tās kā jaunu brīvzemnieku pienākumu.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 22., 24. lpp.
- Dzenis A. Vietējās izcelsmes lēņa vīri Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 70.-88. lpp.
- Agris Dzenis, Divi dokumenti par Kurzemes brīvajiem latviešu zemturiem 18. gs. otrajā pusē. // Latvijas arhīvi. 2001. Nr.1. 42.-61. lpp.
- Vidiņš A. Livonijas brīvzemnieki // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 7./8. (1931.)
