Bukshevdeni
baroni un grāfi Bukshevdeni (vc. von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoeveden, kr. Буксгевдены), beletristikā arī Bukshēvdeni - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Igaunijas guberņā. Livonijā ieradās XII gs. otrajā pusē. Dzimtas aizsācējs ir pirmā Rīgas Bīskapa Alberta brālis Johans fon Bukshevdens. Kopš XIV gs. dzimta sāka iegūt īpašumus arī Sāmsalā un Vidzemes igauņu daļā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1745. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā.
1795. gadā Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālim Fridriham Vilhelmam fon Bukshevdenam (vc. Friedrich Wilhelm von Buxhoevden, kr. граф Фёдор Фёдорович Буксгевден, 1750.–1811.) Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms II dāvāja grāfa titulu, ko 1797. gadā Krievijā apstiprināja ar imperatora Pāvila I diplomu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jāmin pirmo Rīgas bīskapu, impērijas firstu Albertu fon Bukshevdenu (1199.-1229.), otro Leales bīskapu un pirmo Tērbatas bīskapu bīskapu Hermani fon Bukshevdenu (1163.-1248.), Baltijas ģenerālgubernators (1803.–1810.), ģenerāli, grāfu Fridrihu Vilhelmu fon Bukshevdenu (1750.–1811.), Krievijas impērijas vēstnieku Dānijas karalistē (1910.-1917.) Karlu fon Bukshevdenu (1856.-1935.), imperatora Nikolaja II bērnu audzinātāju Sofiju fon Bukshevdenu (Sophie von Buxhoeveden, 1883.-1956.), Igaunijas armijas kavalērijas pulkvedi, LkO kavalieri Arturu fon Bukshevdenu (Arthur von Buxhoeveden, 1882.-1964.).
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (Weißenhof, Haltermanns Höfchen), Palsmanes (Palzmar), Ruperta, Lodes (Lode, ig. Koluvere) u.c. muižas.
