Pagasts
No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 5. oktobris, plkst. 07.06, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pagasts (vāc. Gemeinde, kr. волость) - atkarībā no konteksta:
- 1. Administratīvi teritoriāla un pašpārvaldes pamatvienība mūsdienu Latvijas teritorijā kopš vēlajiem viduslaikiem: iedzīvotāju kopums ar savu teritoriju, administratīvo pārvaldi un tiesu. Mūsdienu Latvijas teritorijas rietumu daļā pagastu dēvēja par vaku. Vienā pagastā varēja ietilpt viens vai vairāki ciemi un ciemati (bet ne muižas). Ar 19.02.1866. Baltijas guberņu pagastu likumu pagasts (arī pagasta lāde, pagasta magazīna, pagasta policija) tika atbrīvots no muižnieka uzraudzības un aizbildniecības, izveidojot to pašvaldību (pagasta sapulce, pagasta vecākais, pagasta valde). Attiecīgi, pagasta iedzīvotājiem pašiem bija jāuzņemas atbildību par iekšējo jautājumu kārtošanu (piemēram, rūpes par pagasta nespējniekiem un nabagiem). Laikā no 1917. gada līdz 1922. gadam (Iskolata republika, LSPR) pagastu pārvaldīja pagasta sapulce, kas ievēlēja pagasta padomi un un pagasta izpildkomiteju, kuru darbu vadīja pagasta vecākais. 04.12.1918. šīs institūcijas tika papildinātas ar pagasta revīzijas komisiju. 1922. gadā pagasta sapulci likvidēja, bet izpildkomiteju pārdēvēja par valdi. Pēc 15.05.1935. pagasta vadību LR Iekšlietu ministrs varēja nomainīt pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ar pagasta vēlēšanu rezultātiem. 1949. gadā (LPSR) pagastu kā administratīvi teritoriālu vienību likvidēja.
- 2. mazākā administratīvi teritoriālā vienība Krievijas caristē, vēlāk Krievijas impērijā, kas veidojās XII-XIII gs. no lauku kopienas. XVII gs. pagasti jau bija zaudējuši savu nozīmi, taču XVIII gs. tika atjaunots dalījums pagastos, teritoriālās reformas ietvaros (izveidota pagasta valde, bet 1837. g. - pagasta sapulce). 1861. gada brīvlaišanas likums noteica, ka pagastā apvieno 300-2000 reģistrētu vīriešu "dvēseļu". Pagastus likvidēja PSRS 1923.-1929. g. teritoriāli administratīvo reformu laikā.
- 3. Nodoklis, feodāla rente, feodālās rentes nomaksas termiņš, feodālās rentes maksātāju iecirknis, kopums, ko zemnieki jeb pagasta devēji vairākas (2-4) reizes gadā maksāja savam kungam.
- 4. Kopienas centrs senkrievu zemēs X gs. (kr. погост), kā arī pagaidu apmetne ārpus apdzīvotām vietām, kur norisa tirdzniecība. Laika gaitā pagasts kļuva par administratīvi teritoriālu vienību, kas sastāvēja no vairākām apdzīvotām vietām un centra kā nodokļu iekasēšanas vietas. XV-XVI gs. par pagastiem dēvēja nelielas apdzīvotas vietas ar baznīcu un kapsētu. XIX -XX gs.s. šādi apzīmēja baznīcas draudzi, ceļa gabalu, kapsētu.
Skat. arī Mācītāja pagasts, pagastnieks
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 66., 73. lpp.
