Āboltiņš Emīls
Emīls Āboliņš, arī Jemeļjans Āboltiņš (kr. Аболтин Емельян Яковлевич, 1878-1938), segvārdi: Androņiks, Čigāns – kreisais aktīvists, revolucionārs, padomju varas darbinieks.
Dzimis 1878. gada 20. jūlijā Rūjienā. Studējis Tērbatas vācu universitātē. LSD biedrs, aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks, kaujinieku vadītājs Rīgā un Liepājā (1906-1908). Laikā no 1908. līdz 1914. gadam ieslodzījumā par pretvalstisku darbību. 1917. gadā Rīgas strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas loceklis. 1919. gadā aktīvs LSPR varas darbinieks. Pēc lielinieku padzīšanas no Latvijas, dzīvoja PSRS, no 1924. gada darbojies KK(b)P Krimas apgabala komitejā. 1936. gadā absolvējis Sarkanās profesūras institūtu Maskavā. 1936-1938 gados PSRS Zemkopības tautas komisariāta darbinieks. Arestēts 1938. gada 28. februārī, nošauts 14. jūnijā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 26. lpp.
