Rozenbergi

fon Rozenbergi (vc. von Rosenberg, čh. z Rožmberka, kr. фон Розенберг) – sena čehu izcelsmes (Morāvija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta (grāfu Rozenbergu no Morāvijas Baltijas atzars) Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Iekškrievijā (Novgoroda, Podoļska). Pirmie dzimtas pārstāvji ieradušies Kurzemē XVI gs. vidū. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1853. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprinājis dzimtas tiesības uz barona titulu.

No vēsturē zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Francijas armijas kapteinis barons Kristofs fon Rozenbergs (Christopf Baron von Rosenberg, 1725-1759); Lrievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis, valstsvīrs, Septiņgadu kara varonis barons Dītrihs barons fon Rozenbergs (Diederich Arend von Rosenberg, kr. Андрей Григорьевич Розенберг, 1739-1813); ģenerālmajors, inženieris, artilērijas konstruktors barons Mihaels fon Rozenbergs (Michael Baron von Rosenberg, kr. Михаил Фёдорович Розенберг, 1861-1928); jurists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts, viens no Latvijas Republikas dibinātājiem barons Eduards fon Rozenbergs;

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rūmenes, Lanksērdes, Baltā, Zvāres, Alstiķes, Kabiles u.c. muižas.