Rozenbergi
baroni fon Rozenbergi (vc. von Rosenberg, čh. z Rožmberka, kr. фон Розенберг) – sena čehu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta (Rozenbergas grāfu no Morāvijas Baltijas atzars) Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Iekškrievijā (Novgoroda, Podoļska, Poltava). Pirmie dzimtas pārstāvji ieradušies Kurzemē XVI gs. vidū. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1817. gada valsts aktos dēvēti par baroniem, 1853. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprinājis dzimtas tiesības uz barona titulu.
No vēsturē zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Francijas armijas kapteinis barons Kristofs fon Rozenbergs (Christopf Baron von Rosenberg, 1725-1759); Lrievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis, valstsvīrs, Septiņgadu kara varonis barons Dītrihs barons fon Rozenbergs (Diederich Arend von Rosenberg, kr. Андрей Григорьевич Розенберг, 1739-1813); ģenerālmajors, inženieris, artilērijas konstruktors barons Mihaels fon Rozenbergs (Michael Baron von Rosenberg, kr. Михаил Фёдорович Розенберг, 1861-1928); jurists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts, viens no Latvijas Republikas dibinātājiem barons Eduards fon Rozenbergs; Pleskavas korpusa štāba priekšnieks rotmistrs barons Vilhelms fon Rozenbergs (Wilchelm Baron von Rosenberg, kr. Владимир Германович фон Розенберг, ?-1937);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rūmenes (Ruhmen), Lanksērdes (Langsehden), Baltā (Baltensee), Zvāres (Schwarren), Alstiķes (Halswigshof), Kabiles (Kabillen) u.c. muižas.
