Francijas Nacionālā sapulce

Nacionālā sapulce (fr. Assamble nationale) - izveidota 1789. gada 17. jūnijā, atsevišķā sapulcē 578 pilsonības (t.s. trešā kārta) pārstāvjiem uzurpējot varu un pasludinot ģenerālštatu pārveidošanu par Nacionālo sapulci (un 561 pirmo divu kārtu teputātu izslēgšanu), 9. jūlijā īstenojot šo aktu.

Šī Nacionālā sapulce darbojās līdz 1792. gadam (1789. gada 26. augustā pieņēma "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju", ieviesa vēlēšanu cenza sistēmu, sadalīja valsti departamentos, sekularizēja Baznīcas īpašumus, 1791. gada 13. septembrī pieņēma Francijas konstitūciju kā arī veica citas izmaiņas likumdošanā).

Vēlāk Francijā tika sasauktas vēl divas Nacionālās sapulces: 1848.-1851. gados un 1871.-1876. gados:

• Otrajā republikā - vienpalātas augstākā likumdevēja institūcija, kuru ievēlēja 21 gadu sasnieguši ar civilajām un politiskajām tiesībām apveltīti pilsoņi. Tika atlaista pēc valsts apvērsuma 1851. gada decembrī.
• Trešajā republikā (1870.-1940.) - abu parlamenta palātu (Senāta un Pārstāvju palātas) kopsapulce, kurā ievēlēja valsts prezidentu.

Kopš 1946. gada Ceturtās republikas konstitūcijas pieņemšanas - parlamenta augšpalāta.