Rīgas arhibīskapija
| |
| pastāv | 1255.-1562. |
| sizereni | |
| hierarhija |
|
| platība | 18 400 km2 |
Rīgas arhibīskapija (lat. Archiepiscopatus provincia Rigensis) - bīskapija, arī laicīga valsts Livonijā laikā no 1255. līdz 1562. gadam, izveidojusies no Rīgas bīskapijas. To pārvaldīja pāvesta iecelts arhibīskaps (archiepiskopus) kopā ar domkapitulu, bet no 1432. gada kopā ar arhibīskapijas padomi (Syiftsratg). Kā firstbīskaps, tas bija arī Svētās romas impērijas impērijas firsts, arhibīskapijas teritorijā augstākais laicīgais valdnieks, kura garīgais sizerens bija pāvests, bet laicīgais - imperators. Arhibīskapijas pārvaldībā atradās arī trīs Livonijas (Kurzemes, Sāmsalas-Vīkas, Tērbatas) un četras Prūsijas (Kulmas, Pamedes, Vārmes, Sembas) bīskapijas ar laicīgajiem bruņiniekiem vasaļiem, Livonijas Zobenbrāļu ordeni kā vasali, bez tam faktiski tai pakļāvās arī Tallinas bīskapija, kas de iure bija atkarīga no Lundas arhibīskapa. No XIV gs. arhibīskapa rezidences bija Ronnenburgas (Rauna, apmēram no 1420.gada galvenā rezidence, kur tas uzturējās no Miķeļiem līdz februārim), Limbažu un Kokneses pilis. No februāra līdz Vasarsvētkiem arhibīskaps uzturējās Lemsalā (Limbaži), bet līdz Miķeļiem Kochenhusenā (Koknesē). Arhibīskapijas pilīs pastāvīgo karavīru skaits bija neliels, sākumā tie bija galvenokārt krusta karotāji, tāpēc kara gadījumos tika sasaukts vasaļu karaspēks un zemnieku zemessardze. Rezultātā arhibīskapijas teritorijā izveidojās spēcīga vasaļu kārta. Pakāpeniski vasaļi ieguva noteicošo lomu arhibīskapijas pārvaldē un politikā. XIV gs. otrajā pusē vasaļi sāka pulcēties savās sanāksmēs - mantāgos, kuros piedalījās arī domkungi un Rīgas rātskungi. No 1432. gada sāka darboties arī arhibīskapijas padome, kurā ietilpa arhibīskaps, 6 domkungi un 6 vasaļi. Arhibīskapijas padome XV-XVI gs. kļuva par galveno valsts iekšpolitikas un ārpolitikas veidotāju, turklāt balsošanā izšķirošais vārds piederēja vasaļiem. Kopš XIV-XV gs. mijas sākās pastāvīgi aribīskapu konflikti ar Livonijas ordeni, līdz pēc Livonijas kara Rīgas arhibīskapija zaudēja savu laicīgās valsts statusu, un 1562. gadā to iekļāva Žečpospoļitas Pārdaugavas hercogistē.
Skat. arī:
Galerija
arhibīskapa zīmogs (XIII gs.)
Literatūra
- Kučinskis, S. J. Svētais Meinards - Latvijas apustulis. - Rīgas Romas Katoļu garīgais seminārs: Rīga, 1993. 48 lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Rīgas arhibīskapija (1255.-1562.) - historia.lv
- Rīgas bīskapija un virsbīskapija - Latviešu konversācijas vārdnīca. 18.sējums, 35851.-35871.sleja.
- Rīgas arhibīskapija - Latvijas Padomju Enciklopēdija. 8. sējums, 387.lpp.
- Rīgas archibīskapija - Latvju enciklopēdija. 3.sējums, 2154.-2159.lpp.
- Rīgas archibīskapija - Latvju enciklopēdija 1962-1982. 4.sējums, 82.lpp.
- Rīgas archibīskapija - Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture.
- Mugurēvičs Ē. Priekšvārds Indriķa hronikai.
