Bajāru dome
Bajāru dome (kr. Боярская дума) - pastāvīga vai periodiski sasaukta padomdevēja institūcija senkrievu kņazu, lielkņazu un caru galmos, sava veida feodālā kūrija. Izveidojās no IX-X gs. kņazu apspriedēm ar karadraudzes vecākajiem, XVI gs. pildot jau visas Maskavas caristes valdības funkcijas: izvirzīja un apsprieda likumprojektus, lēma par valsts iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem. Bajāru dome bija augstākais likumdevējs likumdošanas jautājumos un augstākais rīcības orgāns, un ievērojami iegrožoja lielkņaza varu. Lielkņazs bez tās akcepta nevarēja pieņemt svarīgākos valsts tiesu likumdošanas, tiesvedības un ārpolitikas jautājumus. Iekļūšanu domes sastāvā (kā arī vispār augstāko valsts administratīvo un militāro amatu iegūšanu) noteica pretendenta vieta sociālajā hierarhijā. Pirmkārt jau to noteica piederība kādai īpaši dižciltīgai dzimtai, daļēji viņa paša vai tā senču nopelni valsts labā. Lielkņazs iecēla Bajāru domes locekļus uz mūžu. Domes locekļu skaits bija visai ierobežots, taču ar laiku tās sastāvs paplašinājās. Tā, piemēram, 1533. gadā tajā bija 12 bajāri un 3 okoļņičiji. XVI gs. 50. gadu sākumā Bajāru domē bija 41 dalībnieks, 50. gadu beigās - 55 dalībnieki. Opričņinas laikā domes dalībnieku skaits tehnisku iemeslu dēļ strauji saruka (1570.gadā - 18, bet 1571.gadā - vairs tikai 11). Pēc opričņinas likvidēšanas to skaits atkal atjaunojās un aptuveni 40 dalībnieki Bajāru domē saglabājās līdz pat XVII gs. vidum. Lai ierobežotu vecās aristokrātijas varu, lielkņazi iesaistīja Bajāru domē djakus (domes kancelejas darbiniekus), kuri jau kā Domes djaki kļuva pilntiesīgi domes locekļi. Šajā (zemākajā) pakāpē iekļuva arī lielkņazam uzticamākie galma dienesta muižnieki, kurus tā arī sauca - Domes muižnieki. Tas ļāva lielkņazam (vēlāk caram) palielināt savu ietekmi domē. XVII gs., neilgi pirms domes likvidēšanas, Domē iekļāva arī pāris tirgotāju pārstāvjus. Bajāru domes loma pieauga starpvaras periodos, kad tronis bija brīvs, kā arī lielkņazu un caru nepilngadības gadījumos. XVII gs. otrajā pusē pamazām zaudēja savu ietekmi. To kā valstisku institūciju likvidēja ap 1704. gadu, atsevišķiem tās locekļiem paliekot cara padomdevēju statusā - t.s. Tuvā kanceleja (kr. Ближнея канцелярия), - līdz 1711. gada 22. februārī tās vietā tika izveidots Senāts.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 79. lpp.
- Michel Heller. Histoire de la Russie et de son empire. - Plon, 1997
- Милов Л.В. Великорусский пахарь и особенности российского исторического процесса. - Москва, 1998
Resursi internetā par šo tēmu
- Значение слова "Боярская дума" в Большой Советской Энциклопедии
- Органы власти Российской империи
- Ключевский В. Боярская Дума Древней Руси. - 1902 г. / Allpravo.Ru - 2004.
- Kлючевский В. Боярская Дума Древней Руси. По издания 1902 г. / Allpravo.Ru - 2004
- Ключевский В.О. Лекция тридцать восьмая: Боярская дума.
- Ключевский В.О. Лекция сорок четвёртая: Боярская дума и земской собор.
- Тимофеев С. Зарождение идей парламентаризма на Руси XI-XVII вв. (.doc)
- Талина Г.В. Боярская и Ближняя думы. Глава 1. § 2. / Государственная власть и системы регулирования социально-служебного положения представителей высшего общества в начальный период становления абсолютизма в России (1645–1682 гг.). – М.: Прометей, 2001
