Atomisms

Atomisms - mācība par diskrētu, pārtrauktu matērijas uzbūvi (no atomiem). Pirmo reizi ideju, ka viss sastāv no mikroskopiskām elementārdaļiņām, sastopam senindiešu filosofu skolās (njaija, vaišešika, vēlāk arī antīko filosofu - Leikipa, Dēmokrita, Epikūra un Lukrēcija, - darbos. Atomus senie domātāji uzskatīja par pēdējām, nedalāmām, vismazākajām matērijas daļiņām, būtībā - par bezgalīgi mazām daļiņām. Tās atšķiras ar svaru, kustības ātrumu un savstarpējo novietojumu ķermeņos, kas rada dažādas īpašības un formas. Vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos atomisma teorija tika pilnveidota Galileja, Boila, Lomonosova, Daltona, Avogadro, Mendeļejeva u.c. darbos.

Lliteratūra

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 32.-33. lpp.