Abelārs

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 19. marts, plkst. 12.55, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pjērs d'Pallē plašāk zināms kā Abelārs (lat. Abaelardus, fr. Abélard/Abailard, 1079.-21.04.1142.) - bruņinieks, filosofs, teologs, dzejnieks un komponists, dzīvojis Francijas karalistē. Dzimis 1079. gadā Pallē (Le Pallet), Bretaņā, netālu no Nantes. Mācījies pie Kompjēņas Roscelīna (Roscelin de Compiègne), Šampo Gijoma (Guillaume de Champeaux) un Laonas Anselma (Anselme de Laon), pēc tam bijis pasniedzējs Melenā (Melun), Korbeilā (Corbeil), tad Parīzē. 1118. gadā kļuvis par savas skolnieces Eloizas (Héloïse, 1095.-1164.) mīļāko - Abelāra un Eloizas sarakste atzīta par sava laika romantiskās literatūras šedevru. Pēc tam, kad meitenes tēvoča, Parīzes Dievmātes katedrāles subdiakona Fulbēra (Fulbert) uzsūtītie ļaudis Abelāru izkastrēja, viņš iestājās Sendenī, t.i. Sv. Dionīsija (Abbatiale Saint-Denis) klosterī, bet vēlāk devās uz Šampaņu. 1121. gadā Abelāra sacerējumuu "Theologia Summi Boni. De unitate et trinitate divina." nosodīja Suasonas koncilā (Concile de Soissons). Atgriezies Parīzē un kādu laiku uzturējies Sendenī, Abelārs atkal devās uz Šampaņu, kur netālu no Nožansirsēnas (Nogent-sur-Seine) dibināja Parakletas klosteri (monastère du Paraclet, lat. Paraclitus), bet 1125. gadā kļuva par Rujas Sv. Žildas (Saint-Gildas-en-Rhuys) klostera abatu netālu no Vannas (1136. gadā mūki Abelāru padzina, un viņš atgriezās Parīzē). 1140. gadā Senas koncilā (Concile de Sens) nosodīja Abelāra Sv. Trīsvienības traktējumu. Atlikušos gadus viņš pavadīja kā mūks Klinī (abbé de Cluny) klosterī, rakstot, domājot, sacerot mūziku. Savās domās tuvs konceptuālismam, par kā aizsācēju viņu dažkārt uzskata. Tajā pašā laikā polemizējis pret sholastisko reālismu. Savā darbā "Jā un nē" izvirzīja domu, ka ticība ierobežojama ar "saprātīgiem pamatiem" un norādīja uz pretrunām Baznīcas tēvu spriedumos, apšaubīja Sv. Augustīna autoritāti teoloģijā un ētikā. Viens no autoritatīvākajiem sava laika domātājiem. Miris 1142. gada 21. aprīlī, ceļā uz Romu, Sv. Marsela klosterī (l'abbaye de St-Marcel près de Chalon).

Bibliogrāfija

  • Logica Ingredientibus.
  • Logica Nostrorum Petitioni Sociorum.
  • Dialectica.
  • Theologia Summi Boni. De unitate et trinitate divina.
  • Theologia Christiani.
  • Introductio ad theologiam.
  • Dialogus inter Philosophum, Judaeum et Christianum.
  • Expositio in epistolam ad Romanos.
  • Sic et Non.
  • Ethica seu scito se ipsum.
  • Historia calamitatum mearum.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 5. lpp.
  • Rubenis A. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2007., 239. lpp.
  • Rietumeiropas morāles filozofija antoloģija. / red. Skaidrīte Lasmane - LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2006.
  • Rubenis A. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2007., ISBN 9984377962
  • Petri Abaelardi. Opera theologica. - Brepols, Turnhout, 1969
  • The Cambridge companion to Abelard. / ed. Jeffrey E. Brower, Kevin Guilfoy - Cambridge Univ. Press, Cambridge, 2004, ISBN 0-521-77596-5
  • Gilson Etienne. Heloise and Abelard. - University of Michigan Press, 1966 ISBN 0472060384.
  • Clanchy M. Abelard: A Medieval Life. - Blackwell, Oxford, 1997, ISBN 0631214445.
  • Marenbon John. The Philosophy of Peter Abelard. - Cambridge University Press, Cambridge, 1997, ISBN 0521663997.
  • Brower Jeffrey, Kevin Guilfoy. The Cambridge Companion to Abelard. - Cambridge University Press, Cambridge, 2004, ISBN 0521772478.
  • Mews Constant. The Lost Love Letters of Heloise and Abelard: Perceptions of Dialogue in Twelfth-Century France. - Palgrave Macmillan, Basingstoke, 2001, ISBN 0312239416.
  • Mews Constant. Abelard and Heloise. - Oxford University Press, Oxford, 2005, ISBN 0195156897
  • Theologia summi boni. Tractatus de unitate et trinitate divina. / hrsg. von Ursula Niggli. - Meiner, Hamburg, 1997, ISBN 3-7873-1310-9
  • Gespräch eines Philosophen, eines Juden und eines Christen. / Hrsg. und übertr. von Hans-Wolfgang Krautz. - Insel, Frankfurt a.M., 1996, ISBN 3-458-16728-5
  • Alexander Schroeter-Reinhard. Die Ethica des Peter Abaelard. Übersetzung, Hinführung und Deutung. - Univ.-Verl., Freiburg/Schweiz, 1999, ISBN 3-7278-1215-X
  • Die Leidensgeschichte und der Briefwechsel mit Heloisa. / Übertr. und hrsg. von Eberhard Brost. - WBG, Darmstadt, 2004, ISBN 3-534-18077-1
  • Der Briefwechsel mit Heloisa. / Übers. und hrsg. von Hans-Wolfgang Krautz. - Reclam, Stuttgart, 2001, ISBN 3-15-003288-1
  • Stephan Ernst. Petrus Abaelardus. - Aschendorff, Münster, 2003, ISBN 3-402-04631-8
  • Michael T. Clanchy. Abaelard. Ein mittelalterliches Leben. - Primus, Darmstadt, 2000, ISBN 3-89678-214-2
  • Peter Abaelard. Leben - Werk - Wirkung. / Ursula Niggli Hrsg. - Herder, Freiburg, 2003, ISBN 3-451-28172-4
  • Regine Pernoud. Heloise und Abaelard. Ein Frauenschicksal im Mittelalter. - Dtv, München, 2000, ISBN 3-423-30394-8
  • Petrus Abaelardus. Person, Werk und Wirkung. / Rudolf Thomas Hrsg. - Paulinus, Trier, 1980, ISBN 3-7902-0041-7
  • Matthias Perkams. Liebe als Zentralbegriff der Ethik nach Peter Abaelard. - Aschendorff, Münster, 2001, ISBN 3-402-04009-3
  • Гайденко В. П., Смирнов Г. А. Западноевропейская наука в средние века. - Наука, Москва, 1989

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Abelārs&oldid=13772"