Izraēļu valsts

**ממלכת ישראל**
pastāv:	~1060.-722. g.p.m.ē.
galvaspilsēta:	Giva (1047.-1007. g.p.m.ē.); Jeruzaleme (1005.-927. g.p.m.ē.); Nablusa (928.-910. g.p.m.ē.); Tirza (910.-870. g.p.m.ē.); Šomrona (870.-722. g.p.m.ē.);
valdnieki:	Sauls (1047.-1007. g.p.m.ē.); Išbošets (1007.-1005. g.p.m.ē); Dāvids (1005.-967. g.p.m.ē.); Zālamans (971.-931. g.p.m.ē.); Jeroboams I (931.-911. g.p.m.ē.); Nadabs (911.-910. g.p.m.ē.); Baāša (910.-887. g.p.m.ē.); Ela (887.-886. g.p.m.ē.); Zimrs (886. g.p.m.ē.); Omrs (886.-875. g.p.m.ē.); Ahabs (875.-853. g.p.m.ē.); Ahazija (853.-852. g.p.m.ē.); Jehorams (852.-841. g.p.m.ē.); Jehu (841.-814. g.p.m.ē.); Jehoašs (814.-806. g.p.m.ē.); Jegoašs (806.-791. g.p.m.ē.); Jeroboams II (791.-750. g.p.m.ē.); Zaharija (750. g.p.m.ē.); Šallums (749. g.p.m.ē.); Menahems (749.-739. g.p.m.ē.); Pekahija (739.-737. g.p.m.ē.); Pekahs (737.-732. g.p.m.ē.); Osija (732.-722. g.p.m.ē.);

Izraēļu valsts (ivr. ממלכת ישראל‎; angl. 'Kingdom of Israel, vāc. Königreich Israel, fr. Royaume d'Israël, kr. Израильское царство) - valsts Palestīnas ziemeļos 1060.-722. g.p.m.ē. Tās teritorija izveidojās, senebreju ciltīm XII gs.p.m.ē. uzsākot Palestīnas iekarošanu un vietējo tautu un cilšu pilsētvalstu pakļaušanu. Par valstisku veidojumu uzskatāma aptuveni no XI gs. p.m.ē. otrās puses. Pirmais senebreju valdnieks, saskaņā ar Bībelē ietvertajiem senebreju hroniku fragmentiem, bijis Sauls (valdījis apt. 1067.-1055. g.p.m.ē.) no benjaminu cilts, kura rezidence atradusies Givā (Dāvids rezidenci pārcēla uz iekaroto jevusu polisas centru Jeruzalemi). 928. g.p.m.ē. valsts sašķēlās (jūdu cilts un daļa benjaminu cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Jerobeamu I, izveidojot Jūdejas valsti). 722. g.p.m.ē. Izraēlas valsti iekaroja un padarīja par provinci Asīrijas valsts. Iedzīvotāju liela daļa migrēja uz austrumiem, uz vietas palikušie zināmi kā samarieši.

Skat. arī Merneptaha stēla

Ilustratīvie materiāli

ap 1000 g.p.m.ē.
iespējamās senebreju cilšu teritorijas
valsts sašķelšanās
Jehu zemojas Asīrijas valdnieka priekšā

Literatūra

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.

William G. Dever. Who Were the Early Israelites and Where Did They Come From? - Wm. B. Eerdmans Publishing, 2006, P. 268, ISBN 0802844162

Herbert Donner. Geschichte des Volkes Israel und seiner Nachbarn in Grundzügen. Grundrisse zum Alten Testament. - Bd 4/1, 4/2. - Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen 2001, ISBN 3525516649

Resursi internetā par šo tēmu


pastāv:	~1060.-722. g.p.m.ē.
galvaspilsēta:	Giva (1047.-1007. g.p.m.ē.) Jeruzaleme (1005.-927. g.p.m.ē.) Nablusa (928.-910. g.p.m.ē.) Tirza (910.-870. g.p.m.ē.) Šomrona (870.-722. g.p.m.ē.)
valdnieki:	Sauls (1047.-1007. g.p.m.ē.) Išbošets (1007.-1005. g.p.m.ē) Dāvids (1005.-967. g.p.m.ē.) Zālamans (971.-931. g.p.m.ē.) Jeroboams I (931.-911. g.p.m.ē.) Nadabs (911.-910. g.p.m.ē.) Baāša (910.-887. g.p.m.ē.) Ela (887.-886. g.p.m.ē.) Zimrs (886. g.p.m.ē.) Omrs (886.-875. g.p.m.ē.) Ahabs (875.-853. g.p.m.ē.) Ahazija (853.-852. g.p.m.ē.) Jehorams (852.-841. g.p.m.ē.) Jehu (841.-814. g.p.m.ē.) Jehoašs (814.-806. g.p.m.ē.) Jegoašs (806.-791. g.p.m.ē.) Jeroboams II (791.-750. g.p.m.ē.) Zaharija (750. g.p.m.ē.) Šallums (749. g.p.m.ē.) Menahems (749.-739. g.p.m.ē.) Pekahija (739.-737. g.p.m.ē.) Pekahs (737.-732. g.p.m.ē.) Osija (732.-722. g.p.m.ē.)

Izraēļu valsts

Ilustratīvie materiāli

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt