Pilsētas fogts
Pilsētas fogts (no lat. advocatus - "aizstāvis" > viduslat. vocatus > vāc. Stadtvogt) – pilsētu attīstības sākumā bija valdnieku iecelts pirmās instances tiesnesis kā pilsētā, tā tās patrimoniālajā apgabalā, par šo darbu saņemot algu. Kopš XIV gs. to saka ievēlēt pilsētas rāte un apstiprināja pilsētas senjors. Līdz ar to rāte kļūva pārsūdzības instanci. Birģermeistara prombūtnes laikā viņš vadīja rātes sēdes un glabāja pilsētas zīmogu. Par nelieliem pārkāpumiem fogts tiesāja un sodīja ar naudassodu, piedzina parādus. Naudu lika īpašā lādē un reizi gadā sniedza rātei norēķinu. Fogta tiesā prezidēja fogts, bet abi jaunākie rātskungi bija piesēdētāji. Rāte izveidojas kā otrās instances tiesa, kur varēja pārsūdzēt fogtu spriedumus. Praktiski bija tā, ka fogts savu spriedumu izpildīja tikai tad, kad bija nogaidījis un parliecinājies ka neceļ nekādus iebildumus. Pieaugot rātes varai, pilsētu fogtu tiesas vara tika ierobežota un pakļauta rātei.
