Lauka karatiesa
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 19. septembris, plkst. 10.29, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Lauka karatiesa (vāc. Standgericht, angl. court martial, kr. военно полевой суд) - represīva militāra tiesa ar vienkāršotu un paātrinātu lietu izskatīšanas kārtību. Parasti izveidota armijas kontrolētajā teritorijā kara vai izņēmuma stāvokļa (karastāvokļa ieviešana, apspiežot sociālus nemierus) gadījumā.
- Krievijas impērijā - lauka karastiesa radīta 27.01.1812. (par paraugu ņemot Francijas Republikas V gada 13. brimēra likumu). Darbojās, apspiežot 1905. gada revolūcijas nemierus, laikā no 19.08.1906. līdz 20.04.1907. un 1. Pasaules kara laikā (no 20.07.1914.). Tās nebija pastāvīgas tiesas, bet izveidotas konkrētu lietu izskatīšanai diennakts laikā pēc nozieguma konstatācijas. Lauka karatiesas sastāvā bija 5 virsnieki: priekšsēdētājs un locekļi. Iepriekšējā izmeklēšana nenotika. Tiesa tika spriesta, balstoties uz žandarmērijas un slepeno aģentu ziņām. Lietu vajadzēja izskatīt slēgtā sēdē 2 diennakšu laikā. Spriedums, kas stājās spēkā tūlīt pēc pasludināšanas, tika izpildīts ne vēlāk kā diennakts laikā (visbiežāk tas bija nāvessods).
- Latvijas Republikā - Latvijas Kara tiesa (LKT) izveidota 13.02.1919. Liepājā pēc Tautas apsardzības ministra J.Zālīša pavēles. Tās priekšsēdētājs bija virsleitnants A.Grāmatiņš, tiesas locekļi bija Stiebris un V.Beķeris, kara izmeklēšanas tiesnesis bija virsleitnants J.Dzintars (arī Dzinters), prokurors bija virsleitnants V.Dāle, darbvedis bija V.Tepfers. Tiesa darbojās saskaņā ar Krievijas impērijas kara apgabalu tiesām noteikto kompetenci pēc 1869. gada Kara likumu kopojuma XXIV grāmatas. Tā kā Latvijas Pagaidu valdībai nebija reālas militārās un tiesu varas, Latvijas Kara tiesa reāli nedarbojās, strādāja tikai kara izmeklēšanas tiesnesis, bet pēc 16. aprīļa apvērsuma LKT darbība tika pārtraukta. Atsāka savu darbību pēc kaujām pie Cēsīm 06.1919. - atradās Rīgā, Vaļņu ielā 2, bet pēc bermontiādes vispirms tika izvietota Antonijas ielā 1, tad Tērbatas ielā 17 (A.Ķēniņa skolā), decembra beigās LKT un prokuratūra pārcēlās uz Kr.Barona ielu 20, bet vēlāk uz Citadeli, Miķeļa ielā 14. Ziemeļlatvijas armijas kontrolētajā teritorijā 1919. gada vasarā tika izveidota kara apgabala tiesa (prokurors - O.Muižnieks, izmeklēšanas tiesneši - Donis, J.Sproģis, J.Rapa un Dzelmens, sekretāri - Dravnieks un Tataris), Valmieras un Cēsu cietumos ievietoto arestēto lietu izskatīšanai. 18.07.1919. atsevišķās kara tiesas likvidēja, izveidojot centralizētu Kara tiesu pārvaldi (priekšnieks virsleitnants A.Grāmatiņš, tā palīgs no 22.12.1919. leitnants J.Ducens, kancelejas priekšnieks - J.Brasmanis, izmeklēšanas tiesnesis - leitnants J.Privka). 1.08.1919. tika izveidoti 3 Kara izmeklēšanas tiesnešu iecirkņi (Kurzemes divīzijas, Vidzemes divīzijas un Liepājas iecirknis), bet 29.08. izveidoja arī Latgales divīzijas iecirkni un 2 aizmugures iecirkņus. 1.09.1919. Kara tiesu pārvalde pārņēma Rīgas militāro cietumu un to reorganizēja par Kara cietumu. 12.09.1919. armijas virspavēlnieks izdeva pavēli, ar kuru noteica armijas tieslietu orgānu kompetenci - darbā vadīties pēc Krievijas impērijas Kara tiesu likuma, kas bija spēkā līdz 1.02.1917. Ar šo pavēli apstiprināja arī pulku un etapu tiesu izveidošanu, kam bija jāpilda Krivijas impērijas 1869. gada Kara tiesu likumkrājumā kara apgabalu tiesām noteiktie pienākumi. 22.12.1919. ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidota Latvijas Kara virstiesa (priekšsēdētājs senāta virsprokurors V.Zamuels, locekļi - zvērināts advokāts H.Rūsis, no 01.1920. senators B.Nagujevskis un kapteinis G.Gerbers), kas vēlāk tika pārdēvēta par Armijas virstiesu. Tā bija kasācijas instance, kas pārzināja lietas, kuras ietilpa agrākās Krievijas impērijas Galvenās kara tiesas kompetencē. Kara virstiesas ietvaros tika izveidots kara virsprokurora amats (virsprokurors pārzināja Kara tiesu pārvaldi un bija tieši pakļauts Tautas apsardzības ministram). Tika izveidota atsevišķa Karalauka tiesa, kuras kompetencē bija lietas par spiegošanu un slepenu vai atklātu sabotāžu (šajā tiesā nonākušās lietas bija jāizskata nekavējoties). Augstāko Latvijas kara tiesu bija paredzēts sasaukt, ja tiesājamās personas būtu ģenerāļi vai arī divīzijas komandieri. Armijas virspavēlnieka štābā tika izveidots kara tieslietu pārziņa amats. Kara tiesnešu, kara prokuroru un kara izmeklētāju kandidatūras izvirzīja Tautas apsardzības ministrija, bet apstiprināja MInistru kabinets.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 112. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920: enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 144.-145. lpp. ISBN 9984-00-395-7
