Gotharda privilēģija
Gotharda privilēģija (Privilegium Gotthardinum. Mitau, 25. Juni 1570.) - 1570. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes landtāgā sastādīts, vēlāk hercoga Gotharda kā arī hercogistes senjora Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza parakstīts akts,[1] kurā daudzas lēņu muižas Kurzemē un Zemgalē pasludināja par to lietotāju muižnieku privātīpašumu. Muižniekus apveltīja ar tiesu varu pār to muižu dzimtcilvēkiem (ar tiesībām pat piespriest nāvessodu - muižnieku muižu zemnieki nevarēja sūdzēties nevienā apelācijas tiesā), piešķīra muižniekiem tiesības pārvadāt preces un tirgoties bez nodokļu maksas, ierīkot krogus u.c. privilēģijas. Dokuments bija rezultāts ieilgušam Kurezemes bruņniecības spiedienam uz hercogu, līdz pēdējais no jauna apstiprināja savas (un viņu) tiesības, kas jau bija skaidri izteiktas Privilegium Sigismundi Augusti.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Dokumenta oriģināls zudis, teksts zināms no LVVA esoša pergamenta: dokuments ar karaļa parakstu un zīmogu – šīs privilēģijas apstiprināta kopija, ko 1581. gada novembrī Pleskavas tuvumā parakstījis karalis Stefans Batorijs.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 16. lpp.
