Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs
| |
| Valda |
13.07.1737.-16.04.1762. |
| investitūra |
|
| Sieva | Benigna Gotlība fon Trota-Treidena |
| Bērni | |
| Dzimta | Bīronu dinastija |
| Tēvs | Karls fon Bīrens |
| Māte | Katrīna Hedviga fon der Rāba-Tīlena |
| Dzimis | 23.11.1690. |
| Miris | 28.12.1772. |
| |
Ernsts Johans Bīrons (H.H. Prince Ernst Johann Biron von Courland, Count of The Holy Roman Empire, 1690.-1772.) – grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas. Dzimis 1690. gada 23. novembrī Kalnciema muižas Karla fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas (dzim. fon der Rābas-Tīlenas) ģimenē. Laikā no 1704. gada līdz aptuveni 1707. gadam mācījies Kēnigsbergas universitātē. Ap 1718. gadu iestājies dienestā hercogienes atraitnes Annas kancelejā. Bijis arī muižas pārvaldnieks Vircavā. 1722. gadā saderinājies ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlību fon Trotu-Treidenu (Hofdame Benigna Gottlieb von Trotta-Treyden, 1703.-1782.). 1723. gada 25. februārī notika viņu laulības hercogu pilī Mītavā. 1725. gadā kļuva par Annas galma kambarkungu, bet 1727. gadā - par virsmeistaru. 23. martā Bīrons kļuva par Krievijas impoērijas galma kambarkungu. 10. maijā - par virskambarkungu un pārcēlās ar ģimeni uz dzīvi Pēterburgā, kur kļuva par vienu no imperatores favorītiem.
1737. gada 22. jūnijā Kurzemes landtāgā tika ievēlēts par Kurzemes hercogu (8. jūlijā Žečpospoļitas Seims apstiprināja vēlēšanu rezultātus, bet 13. jūlijā karalis parakstīja pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt hercogisti no Pēterburgas[1]). Pēc tam, kad Bīrons saņēma lēni, 1737. gada oktobra beigās Dancigā tikās Polijas karaliskā komisija, no vienas puses, un hercoga pilnvarotais kanclers Hermans Kristofs Finks fon Finkenšteins, no otras, lai atrisinātu visus iespējamos strīdus jautājumus kā par zemes, tā nodokļu, nodevu un citiem jautājumiem.[2] 1738. gada 20. decembrī Ernsts Johans saņēma no Svētās Romas impērijas imperatora predikātu "Gaišība" un Ravensbergas grāfa goda titulu.
1740. gada 17. oktobrī (pēc vecā stila) iecelts par mazgadīgā Joana VI reģentu, taču jau 9. novembra (v.st.) naktī arestēts. No 1741. gada novembra līdz 1762. gada martam Kurzemes hercogs ar ģimeni atradās trimdā Iekškrievijā (hercogisti pārvaldīja hercogistes padome). Žečpospoļitas karalis Augusts III joprojām cerēja hercogistes atkaliekļaušanu karalistē un sakarā ar to, ka Ernsts Johans Bīrons bija kritis nežēlastībā, 1758. gada 16. novembrī izsludināja hercogistes lēni par vakantu.[3] 1762. gada 25. februārī Bīronam ļāva atgriezties Pēterburgā, kur 1762. gada 16. aprīlī viņš parakstīja atteikšanos no hercoga titula. 1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene Katrīna II no jauna apstiprināja Ernsta Johana tiesības uz hercoga titulu. Vienlaikus viņam nācās parakstīt dokumentu, kas noteica Kurzemes hercoga pienākumus pret imperatori.[4] 1763. gada 22. jūnijā notika viņa restitūcija tronī, Kurzemes muižniecība atkal zvērēja viņam uzticību. 1764. gada 23. decembrī Žečpospoļitas karalis Staņislavs Augusts atkal izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernstam Johanam (1765. gada 3 janvārī saņēma diplomu par investūru). 1768. gada rudenī Ernsts Johans pārcieta infarktu: 8. decembrī viņš sastādīja testamentu par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa. 1772. gada 28. decembrī Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons mirst Mītavas pilī no otra infarkta.
| Priekštecis: Ferdinands |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1737.-1740. |
Pēctecis: Ludvigs Ernests |
| Priekštecis: Saksijas Kārlis |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1763.-1769. |
Pēctecis: Pēteris Ernsts |
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ König August III. überträgt die Herzogtümer Kurland und Semgallen dem Reichsgrafen Ernst Johann von Biron als erbliches Lehen. Fraustadt, 13. Juli 1737 - Ar šo dokumentu Polijas karalis dāvā Bīronam hercogvalsti kā mantojamu lēni, ne ar vārdu nepieminot hercoga vēlēšanas, ko Polija uzskata par nelikumīgām. Tātad arī Polijas karalim jārēķinās ar Krievijas impērijas spiedienu.
- ↑ Danziger Konvention zwischen König August III. und Herzog Ernst Johann. Danzig, 12. November 1737.
- ↑ Diploma Declarationis vacantiae Feudi Ducatum Curlandiae et Semigalliae. Warschau, 16. November 1758.
- ↑ Verpflichtungserklärung Herzog Ernst Johanns gegenüber Katharina II. St.Petersburg, 4./15. und 5./16. August 1762. - Šis dokuments, kas tika gatavots jau iepriekšējās ķeizarienes Elizabetes laikā, faktiski ievada pilnīgu hercogistes pakļaušanu Krievijas kundzībai. Krievijas puse to kādu laiku noklusēja, lai, atjaunojot Ernstu Johanu tronī, muižniecībai nerastos aizdomas, ka process ir pilnībā no Pēterburgas manipulēts.
Literatūra
- Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. / Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. Rundāles pils muzejs, 1992.
- Robert Nisbet Bain, The Pupils of Peter the Great. - London, 1897
- Christoph Hermann von Manstein. Memoirs. - London, 1856
- Claudius Rondeau. Diplomatic Dispatches from Russia. - St Petersburg, 1889-1892
