Bruņotais vilciens Nr1
Bruņotais vilciens Nr1 - bruņuvilciens Latvijas armijā 1920.-1940. gados. Bruņuvilciena sastāvu uzbūvēja laikā no 1919. gada 3. janvāra 21. maijam un nodeva ekspluatācijā 22. maijā LSPR Rīgā, Šķirotavas dzelzceļa darbnīcās. Sastāvu veidoja 4 bruņoti vagoni ar 2 lielgabaliem, 10 ložmetējiem, sakaru sistēmu, 9 bāzes vagoniem un 2 platformām. Tas piedalījās sarkano strēlnieku karadarbībā pret landesvēru uz dzelzceļa līnijās Jelgava-Rīga. Vilcienu sagūstīja Dzelzsdivīzijas vienības Pētersdorfa nodaļa. Bruņuvilciens ņēma dalību Cēsu kaujās, pēc tam atkāpies uz Rīgu, kur Priedaines dzelzceļa stacijā jūnija otrajā pusē nodots Virgoliča korpusam. Pulkvedis Virgoličs par vilciena komandieri iecēla štābkapitanu Jāni Lavenieku. Vilciena komandieris J.Lavenieks ar sev uzticamo apkalpes daļu dezertēja, 22. jūlijā pārejot Latvijas Pagaidu valdības spēku pusē. 1919. gada 22. jūlijā bruņuvilciens tika pārdēvēts par Bruņoto vilcienu Nr1., bet 1. augustā par komandieri iecelts J.Lavenieks. Bruņotais vilciens ieradās Krustpili un stājās Valmieras kājnieku pulka komandiera rīcībā, uzreiz iesaistoties kaujās pret lieliniekiem Līvānu un Jaunmuižas rajonā.
Bruņotais vilciens Nr1 1919. gada augustā Latgales frontē piedalījās kaujās ar LSPR armija pie Trepes dzelzceļa stacijas u.c. Augusta beigās pārdislocēts uz Olaines-Baložu dzelzceļa staciju apkaimi. 8. oktobrī cieta bermontiešu aviācijas uzlidojumā, kad tika ievainoti vairāki apkalpes locekļi, t.sk. komandieris Lavenieks. Naktī uz 9. oktobri bruņotais vilciens Nr1 palīdzēja kājnieku daļām padzīt bermontiešus no Torņakalna dienviddaļas, pēc tam piedalījās Tīriņu un Katrīnas muižas ieņemšanā. 19. oktobrī ņēma dalību Jaunjelgavas kaujā, bet novembra beigās iesaistījās bermontiešu atkāpjošo daļu vajāšanā - padzina tos no Reņģes dzelzceļa stacijas un Laižuvas miesta Lietuvā. Decembrī pārdislocēts uz Latgales fronti. Kad 1920. gada 9. janvārī sākās kaujas par Ziemeļlatgali, 29. janvārī bruņotais vilciens Nr1 ieradās Ludzā, kur laboja saspridzinātos sliežu ceļus, bet pēc tam atbalstīja landesvēra daļas kaujās pie Grešnaja gora sādžas. 1920. gada 1. aprīlī tika iekļauts Bruņoto vilcienu diviziona sastāvā. Pēc pamiera noslēgšanas ar Padomju Krieviju, pārvadāja no Zilupes uz Rēzekni ķīlniekus, pēc tam arī bēgļus, kas atgriezās no Iekškrievijas. 1920. gada augusta beigās bruņotais vilciens Nr1 tika pārdislocēts uz Rīgu (komandieris virsleitnants Gailītis). 1940. gada 3. februārī līdz ar Bruņoto vilcienu pulka likvidāciju norakstīts lūžņos.
Literatūra par šo tēmu
- Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 88.-89. lpp.
- Eihenbaums V. Bruņotie vilcieni Latvijā. // Biznesa Partneri. Jūlijs, 1997.
- Bruņoto vilcienu pulka 20 gadi.// Latvijas kareivis Nr. 127., 9.06.1939.
