Struve Pjotrs
Pjotrs Struve (Струве Пётр Бернгардович, 1870.-1944.) jeb pagājušā gs. sākuma latviešu literatūrā dažkārt Pēteris Struve - ekonomists, filosofs, publicists, t.s. legālā marksisma izveidotājs.
Dzimis 1870. gada 26. janvārī (7. februārī) Permā, Krievijas impērijā. Tēvs - ģeogrāfs, Permas gubernators Bernhards Struve (Бернгард Васильевич Струве, 1827.-1889.). 80. gadu otrajā pusē aizrāvies ar marksisma idejām. 1889. gadā sāka studēt Pēterburgas universitātes Fizikas un matemātijas nodaļā, otrajā kursā pārejot uz Juridisko nodaļu, ko absolvējis 1894. gadā. Sāka strādāt kā privātdocents savā alma mater. 1892. gadā uzsāka studijas Austrijā, Grācas universitātē, pievēršoties ekonomikai. Šajā laikā sāka publicēties, izsakoties par aktuāliem socieāliem un ekonokmikas jautājumiem. 1896. gadā piedalījās 2. Internacionāles kongresā Londonā. 1897. gadā marksistiskā izdevuma "Новое слово" redaktors, 1899. gadā - "Начало" redaktors. 1898. gadā sarakstīja "Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas manifestu" (Манифест Российской социал-демократической рабочей партии), kas bija šīs partijas pirmais dokuments un ideoloģijas pieteikums. Pēc 1900. gada pamazām atsvešinājās no sociāldemokrātiem, meklējot jaunas idejas un metodes. 1901. gada pavasarī arestēts par piedalīšanos pretvalstiskā demonstrācijā Kazaņā un izsūtīts nometinājumā uz Tveras guberņu, taču panācis varas iestāžu atļauju, drīz emigrēja uz Vāciju. Kopš 1902. gada žurnāla "Освобождение" redaktors, aktīvi publicējās, "Atbrīvošanās savienības" (Союз освобождения) loceklis. 1905. gadā amnestēts, atgriezās Krievijā.
Kopš 1905. gada viens no kadetu partijas labējā spārna līderiem. Bēgot no lielinieku režīma, 1917. gadā emigrēja uz Eiropu (Dienvidslāviju, vēlāk uz Franciju).
Filosofijā tuvs Kantam, vēlāk izrādīja zināmu noslieci uz misticismu. Te zināmākie darbi ir: "Par dažādiem tematiem" (1902.), "Patriotica" (1911.) u.c. Uzskatos par valsti kritizēja narodņicismu. Revidēja galvenās marksisma tēzes, Marksu uzskatot par "ekonomisko materiālistu", kritizēja darba vērtības teoriju, savos uzskatos visai tuvs maltusismam.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 397. lpp.
