Desmitā tiesa

Desmitā tiesa (lat. decima, decuma; an. tithe, fr. dime, vāc. Zehnte, lejasvāc. tegede, kr. десятина) - kristietībā Baznīcas nodoklis 1/10 apmērā no personas ienākumiem (naudā vai graudā) garīdzniecības un kulta celtņu uzturēšanai. Sastopama jau Vecajā Derībā. V gs. Baznīcas tēvi deva teorētisko pamatojumu desmitās tiesas nepieciešamībai kristietībā. VI gs. Baznīca sāka ievākt desmito tiesu no visiem zemes ienākumiem un sadalīja iegūto garīdznieku, baznīcas un draudzes nabagu uzturēšanai. Eiropā pakāpeniski tika atcelta XVIII-XIX gs. buržuāzisko revolūciju rezultātā.

Skat. arī mācītāja sieks

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 177. lpp

Resursi internetā par šo tēmu

• Desmitā tiesa // Latvju enciklopēdija. 1.sējums, 484.lpp.