Rīgas tiesības

Rīgas tiesības (vc. Rigisches Recht), vairāk zināmas kā Rīgas statūti (Rigischen Statuten) - Rīgas pilsētas tiesības, aizsāktas veidot XIII gs. un spēkā līdz XIX gs., tapušas pēc vācu zemju pilsētu statūtu parauga.

Senākais variants tapis XIII gs. pēc Visbijas pilsētas tiesību parauga - t.s. Visbijas-Rīgas tiesības, - pēc tam, kad bīskaps Alberts pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu un uzurpēja Rīgā senjora varu. Pēc tam, kad bīskaps savu varu pār pilsētu atdeva Dānijas karalim Valdemāram II, 1221. gadā pilsētā notika sacelšanās pret karaļa atsūtīto fogtu Gotšalku, kuru padzina, un turpmāk Rīgas rāte pati noteica tiesības, kurām tika pakārtota dzīve pilsētā. Rātes leģislācijas tiesības 1225. gada decembrī apstiprināja pāvesta legāts Vilhelms no Modenas. XIII gs. beigās Rīgas rāte pārņēma Hamburgas pilsētas statūtus, izveidojot t.s. Hamburgas-Rīgas tiesības. Arī turpmāk Rīgas tiesības vairākkārt grozīja un papildināja, līdz XIV gs. sākumā izveidoja t.s. Pārstrādātos Rīgas statūtus (Umgearbeitete Rigische Statuten). Saturēja noteikumus pilsētas rātei un pilsētas fogtam, kā arī civiltiesību, jūras tiesību un krimināltiesību normas. Līdz ar to Rīga statusa ziņā no pilsētas-meitas kļuva par pilsētu-māti, kuras tiesības kalpoja par paraugu citu Livonijas pilsētu tiesību izstrādāšanai (izņemot Jēkabpili un Daugavpili, kas pārņēma Magdeburgas tiesības). Ap 1680. gadu Pārstrādātos Rīgas statūtus izmainīja, radot t.s. Jaunās Rīgas tiesības, kas XIX gs. daļēji tika iekļautas Baltijas Vietējo likumu kopojumā (Свод местных узаконений губерний остзейских). Tā ietvaros Rīgas tiesību publiski tiesiskās normas bija spēkā līdz 1877. gada Krievijas impērijas pilsētu pašvaldību reformai.

Pēc Rīgas parauga Visbijas-Rīgas vai Hamburgas-Rīgas tiesības ieguva citi Livonijas apdzīvotie centri. Zināms, ka vienlaicīgi ar Rīgu pilsētas tiesības bijušas Cēsīm, Koknesei (1277.), Limbažiem (1296.), Valmierai (Wolmar, 1323.), Straupei (Roop, 1356.), Ventspilij, Kuldīgai un Aizputei 1378. gadā. Grūti pateikt, kad pilsētas tiesības ieguvusi Piltene, taču zināms, ka 1557. g. tās vēlreiz apstiprinātas.

Skat. arī: Rīgas-Rēveles tiesības, Rīgas-Hapsalas tiesības, Lībekas tiesības

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 183. lpp.
• Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 68.-70. lpp.

---

• Die umgearbeiteten Rigischen Statuten - Riga, 1876
• Lele-Rozentāle Dz. Zur sprachlichen Form der Umgearbeiteten Rigischen Statuten und deren Hamburgischer Vorlage. // Thema mit Variationen. Dokumentation des VI. Nordischen Germanistentreffens in Jyväskylä vom 4.-9. Juni 2002. / Hrsg. v. Ahti Jäntti, Jarkko Nurminen.- Europäischer Verlag der Wissenschaften/Peter Lang: Frankfurt am Main, S. 111-120

Resursi internetā par šo tēmu

• Klišāns V. Livonijas pilsētas : Rīga

---

• Wolf Jürgen. Book and Text / Buch und Text : Historical Literary and Cultural Studies on Vernacular Writing in the 12th and 13th Centuries / Literatur- und kulturhistorische Untersuchungen zur volkssprachigen Schriftlichkeit im 12. und 13. Jahrhundert - Max Niemeyer Verlag/Walter de Gruyter: Berlin/New York, 2008 ISBN 978-3-484-15115-4

---

• Stadtrecht Riga 1300 : Rigische Statuten // Die Benutzer des Rechenzentrums
• Osipova S. Die lettische Rechtswissenschaft nachder Gründung des lettischen Staates 1918. // Latvijas Universitātes raksti. 719. sēj., 2007. - 7.-19. lpp. ISBN 978-9984-802-99-2
• Evamaria Engel, Frank-Dietrich Jacob. Städtisches Leben im Mittelalter: Schriftquellen und Bildzeugnisse
• Bunge F.G. Die Stadt Riga im dreizehnten und vierzehnten Jahrhundert (.pdf)

---

• Рижские статуты // Прибалтийское гражданское право - Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.