Kolektivizācija

Kolektivizācija (kr. коллективизация) - valsts lauksaimniecības pārveidošana PSRS, pārejot no individuālo zemnieku saimniecību saimniekošanas uz kolektīvo saimniecību - kolhozu un sovhozu saimniekošanu kā lauksaimniecības pamatu. Šī pāreja tika realizēta brīvprātīgi piespiedu kārtā: principā zemnieku apvienošanās kolektīvajās saimniecībās bija brīvprātīga, taču tos zemniekus, kas neiesaistijās kolektivizācijā, agri vai vēlu skāra represijas (tos klasificēja kā kulakus, apcietināja vai deportēja).

LPSR kolhozu dibināšana sākās 1946. gadā, kad pirmo kolhozu "Nākotne" nodibināja Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā 11 trūcīgie zemnieki. Drīz radās vēl 3 kolhozi: "Dzirkstele" Daugavpils apriņķī un "Uzvara" Valkas apriņķī. Pēc 1949. gada 25. marta deportācijas zemnieki sāka masveidā stāties kolhozos, un 1950. gadā kolektivizācija praktiski bija pabeigta (bija kolektivizēti 96,1% visu zeimnieku saimniecību un 97,3% zemnieku lietošanās esošās zemes):

• 1948. gada decembrī - 893 kolhozi (10.2% zemnieku saimniecību);
• 1949. gada jūlijā - 3857 kolhozi (76.7% zemnieku saimniecību);
• 1949. gada decembrī - 4103 kolhozi (85.3 % zemnieku saimniecību);
• 1950. gada jūlijā - 4118 kolhozi (90.3 % zemnieku saimniecību);
• 1950. gada decembrī - 1776 (96.5 % zemnieku saimniecību).
• 1950. gada jūnijā pieņēma lēmumu par sīko kolhozu apvienošanu.

Skat. arī: golodomors

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 283. lpp.