Sardīnijas karaliste

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 28. marts, plkst. 15.56, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Regno di Sardegna
Regno di Sardegna.png
pastāv: 1720.-1861.
galvaspilsēta: Kaljari
monarhi:
  • Viktors Amadejs I (1720.–1730.)
  • Karlo Emanuels I (1730.-1773.)
  • Viktors Amadejs II (1773.-1796.)
  • Karlo Emanuels II (1792.-1802.)
  • Viktors Emanuels I (1802.-1821.)
  • Karlo Felikss (1821.-1831.)
  • Karlo Alberts (1831.-1849.)
  • Viktors Emanuels II (1849.-1861.)
SardiniePiemont.jpg

Sardīnijas karaliste (Regno di Sardegna), arī Sardīnijas-Pjemontas karaliste jeb Pjemontas karaliste - karaliste Apenīnu pussalas (mūsd. Itālija) centrālajā daļā. Izveidojās Savojas hercogistei pievienojot Sardīnijas salu (Sardīnijas salai karalistes statusu 1239. gadā piešķīra Sv. Romas impērijas ķeizars Fridrihs II, līdz ar to, Savojas hercogam un Pjemontas princim iegūstot salu, tas ieguva arī tiesības uz karaļa kroni). 1798. gadā to iekaroja Francija, taču tika atjaunota pēc Vīnes kongresa 1815. gadā, pievienojot tās teritorijai vēl Ligūriju un Dženovu. 1859. gadā, savienībā ar Franciju, sakāva karā Austriju un pievienoja sev Lombardiju, savukārt Toskanas, Modenas, Romaņjas un Parmas Satversmes sapulces patriotisma pacēlumā nobalsoja par pievienošanos Sardīnijai-Pjemontai. Sardīnijas atbalstīta, Sicīlijā sākās sacelšanās, kuras vadībā bija Garibaldi vadītie insurgenti - 1861. gada februārī Abu Sicīliju karalistes armija kapitulēja un Burbonu dinastija krita; karalistē ienāca Sardīnijas armija, bet Abu Sicīliju un Umbrijas iedzīvotāji plebiscītā nobalsoja par pievienošanos Sardīnijai-Pjemontai. Rezultātā Savojas dinastija appievienotas gandrīz visas zemes Apenīnu pussalā un 1861. gada 17. martā proklamēja Itālijas karalisti.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 56. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu