Džou valsts

Džou valsts (周朝 - Zhōu cháo) - valsts Senajā Ķīnā laikā no 1045. g.p.m.ē. līdz 221.g.p.m.ē. Izveidojās XI gs.p.m.ē., kad Huanhe baseina no austrumu daļā esošā barbaru džou cilts kopā ar saviem sabiedrotajiem ilgstošā karā gāza Šan-Jiņ dinastiju un 1027. g.p.m.ē. pasludināja jaunas, t.s. Džou dinastijas valsti. Galvaspilsēta Hao (trad.ķ. 鎬, vienk.Ķ. 镐, piņj. Hào), Veihejas upes krastā, valdnieka tituls di tika nomainīts uz vans. Pastāvīga hronoloģija avotos sākas līdz ar 841. g.p.m.ē.

Sākotnēji pārņēma iepriekšējās valsts pārvaldes principus, aktīvi tos modernizējot un postulējot jaunus, kā rezultātā izveidoja strikti centralizētu valsti. Valsts pārvaldes pamatā tika ieviests feodālais princips: ārpus valdnieka domēnes teritorija tika sadalīta valdījumos, ko piešķīra kā lēni vasaļiem, kuri līdz ar valdījumu un pienākumiem saņēma titulus guns vai hou (stratēģiski svarīgākās kņazistes - Lu, Vecākā Vei, U, Cai, Cao, Cziņ, Džen, - tika piešķirtas lēnī valdošās dinastijas jaunākajiem atzariem). Si Džou dinastijas valdīšanas periodā līdz 771. g.p.m.ē. zeme piedzīvoja plašu saimniecisku uzplaukumu un tehnoloģiju attīstību. Pilnveidojās zemkopība, apgūtas jaunas teritorijas, radās jaunas un paplašinājās esošās pilsētas. Teritorija bija tik plaša, ka tālāko attīstību bremzēja loģistikas ierobežojumi: vēl nebija izbūvēts labu ceļu tīkls, praktiski netika izmantots riteņu transports. Lai kā to atvieglotu, sāka būvēt plašu ūdens transporta kanālu tīklu, taču tik un tā bija ievērojamas grūtības visu centralizēti pārvaldīt, pietiekami operatīvi pārvietot lielas karavīru masas un tās apgādāt. Armijā ieviesa kaujas ratus.

Pirmajiem vaniem vēl viegli izdevās saglabāt varu pār provincēm un paplašināt teritoriju, tie regulāri inspicēja teritoriju, savukārt vietvalži ar dāvanām un nodevām regulāri apmeklēja galvaspilsētu. Taču ar laiku provinču centri savā darbībā kļuva aizvien patstāvīgāki, vietvalžu vidū pieauga separātisma tendences. 770. g.p.m.ē. valdniekam nācās pārcelt galvaspilsētu uz drošāku vietu - Lojanu, - kopš šī laika pieņemts runāt par Dun Džou dinastiju, - līdz 249. g. p.m.ē. valsts pastāvēja tikai nomināli, bet realitātē valdnieku vara nepletās tālāk par to domēni, savukārt provinču vietvalži kopš V gs.p.m.ē. - līdz ar dzelzs ieviešanu, - de facto bija suvereni valdnieki. Tas bija juku un politiskās sadrumstalotības periods, ko tradicionāli dala 2 periodos: Pavasaru un Rudeņu laiks (770.-476.g. p.m.ē.) un Džango (戰國時代 / 战国时代 - Zhànguó Shídài) jeb "Karojošo valstu laiks" (475.-221.g. p.m.ē.).

Лу, Cтаршая (Малая) Вэй, У, Цай, Цао, Цзинь, Чжэн